Apraksts

Tehnika – audekls, eļļa
Izmērs – 78 x 109 cm
Gads – 2014

Jāņa Kalniņa gleznā “Svētā Veronika” ir daudz maiguma un klusu, dziļu ciešanu. Veronika ne tikai raugās uz Kristus sejas nospiedumu sviedrautā – šķiet, ka viņa pašu audumu maigi apskauj un piekļauj sev klāt. Kristus ciešanas kļuvušas arī par viņas ciešanām. Aizvērtās acis un noliektā galva rada iespaidu par cilvēku, kurš nevis vēro otra sāpes no malas, bet patiesi cieš līdzi.

Gleznā nav pūļa, kas pavadīja Kristu krustaceļā, nav karavīru vai citu notikuma liecinieku. Nav attēlota pat pati krustaceļa aina. Veronika ir viena – viena kā cilvēks, kurš sastapies ar otra ciešanām un tagad nes tās sevī. Arī apkārtējā telpa ir gandrīz tukša un nenoteikta, tā ļaujot visai uzmanībai koncentrēties uz sievietes tēlu un audeklā redzamo Kristus seju.

Saskaņā ar kristīgo tradīciju Veronika bija sieviete, kura, redzot Kristu nesam krustu uz Golgātu, iznāca no pūļa un pasniedza Viņam audeklu, lai noslaucītu seju. Audumā palika Kristus sejas nospiedums. Jāņa Kalniņa gleznā šis stāsts iegūst īpaši personisku un emocionālu dimensiju. Veronika ir mēģinājusi sniegt mierinājumu Kristum, bet tagad Kristus atstātais tēls šķiet kļuvis par mierinājumu viņai pašai. Līdzcietības žests nav pazudis – tas ir atstājis pēdas.

Bībeles sižeti Jāni Kalniņu interesējuši jau kopš pusaudža gadiem, un savā glezniecībā viņš pie tiem vairākkārt atgriezies. Mākslinieks iepriekš sarunā ar “Mieram tuvu” atzinis, ka sakrālas tēmas gleznot nav vienkārši: “Bībeles sižetu gleznojot, ir grūti kaut ko savu izdomāt, jo acu priekšā ir šabloni. Man ir daudz autoru, kas patīk. Agrīnā renesanse, augstā renesanse, nīderlandiešu glezniecība.” Šī mākslas vēstures klātbūtne Jāņa darbos ir jūtama, tomēr viņš nemēģina vienkārši atkārtot vecmeistaru radītos tēlus. Arī gleznā “Svētā Veronika” gadsimtiem sens kristīgās mākslas motīvs pārtapis ļoti cilvēciskā stāstā par līdzcietību, vientulību un mierinājumu.

Ar vecmeistaru glezniecību Jāņa darbus saista ne tikai interese par tās sižetiem un vizuālo valodu, bet arī pats darba process. Viņa gleznas top lēni un rūpīgi – mākslinieks strādā pakāpeniski, veidojot gleznu slāni pa slānim. Šāda pieeja prasa laiku un pacietību, ļaujot panākt smalkas gaismas, krāsu un faktūru nianses. Arī darba “Svētā Veronika” maigie miesas toņi, baltā auduma gleznojums un tumšais, izplūdušais Kristus sejas nospiedums veidoti ar Jānim raksturīgo uzmanību pret glezniecisko kvalitāti.

Jānis Kalniņš 2008. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 2008. gada, un viņa darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Visbiežāk mākslinieks glezno klusās dabas, taču īpaša vieta viņa daiļradē ir Bībeles sižetiem, kuros senā kristīgās mākslas tradīcija sastopas ar mūsdienu cilvēkam tuvu un personiski izjūtamu pieredzi.