Apraksts

Tehnika – audekls, eļļa
Izmērs – 50 x 70 cm
Gads – 2005

Silvijas Meškones glezna ir dabas studiju etīde, kas tapusi studentu vasaras prakses laikā, kad māksliniece kā pasniedzēja vadīja studentu darbu dabā. Arī pati Silvija šajā laikā gleznojusi. Ejot pa mežu, viņa starp kokiem pamanījusi neparastu gaismas efektu – saule caur lapotni iezīmējusies kā spožs, gandrīz precīzs aplis. Šis īsais gaismas mirklis piesaistījis mākslinieces uzmanību un kļuvis par gleznas impulsu.

Gaisma ir viena no būtiskākajām tēmām Silvijas Meškones glezniecībā. Māksliniece stāsta, ka savulaik dzirdējusi gleznotājus sakām – sauli kā pašu gaismas avotu nemaz neesot iespējams uzgleznot. Tomēr tieši šis šķietami neiespējamais uzdevums viņu interesē. Savos darbos Silvija atkal un atkal mēģina notvert ne tikai saules apspīdētu ainavu, bet pašu gaismu – tās spožumu, intensitāti un spēju pilnībā pārveidot redzamo.

Arī citos Silvijas Meškones darbos gaisma nav tikai līdzeklis, ar kuru izgaismot priekšmetus un ainavu. Tā pati kļūst par gleznas notikumu. Māksliniecei patīk gleznot saulē, vērot, kā spilgtā gaisma maina krāsas un formas, un meklēt glezniecības līdzekļus, ar kuriem šo grūti notveramo iespaidu pārnest uz audekla.

Silvija Meškone gleznotājas amata prasmi apguvusi Lietuvas Valsts Mākslas institūtā Viļņā. Māksliniece strādā eļļas, akrila, pasteļa, akvareļa glezniecības un oforta tehnikās un kopš 20. gadsimta 70. gadiem regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Viņas darbi izstādīti Sofijā, Berlīnē, Ķelnē, Parīzē, Čikāgā, Madridē, Maskavā, Sanktpēterburgā, Viļņā, Šauļos un citviet. Silvijas Meškones darbi atrodas Latvijas muzeju un galeriju kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Armēnijā, daudzās Rietumeiropas valstīs, ASV, Kanādā un Izraēlā.

Silvijas Meškones glezniecība izaug no vērīga dabas vērojuma un gadu desmitiem izkoptas profesionālas meistarības. Taču redzamais viņas darbos nav tikai precīzi fiksējamā realitāte. Mākslinieci interesē tas grūti vārdos definējamais iespaids, kuru iespējams izteikt tieši ar glezniecības līdzekļiem – krāsu, formu un, jo īpaši, gaismu. Šajā dabas studiju etīdē par galveno gleznas notikumu kļūst tieši tā – uz īsu mirkli starp koku lapotnēm ieraudzītā saule.