Apraksts
Diptihs no cikla “Nenotikušās izstādes”
Tehnika – Audekls/ūdens bāzes krāsas un pigmenti, akvareļkrāsas
Izmērs – 60 x 90 cm
Gads – 2020
Tehnika – Audekls/ūdens bāzes krāsas un pigmenti, akvareļkrāsas
Izmērs – 60 x 70 cm
Gads – 2020
Sandras Strēles gleznas aicina skatīties lēni un vērīgi. Tajās skatiens var klejot, pētīt detaļas, atklāt dažādus telpas un realitātes slāņus un meklēt, kas vēl paslēpts šķietami pazīstamajā ainā. Arī diptihā no sērijas “Nenotikušās izstādes” skatītājs tiek ievests savdabīgā telpā, kurā savijas daba, māksla, izstāžu vide un cilvēki, kas to visu vēro.
Sērijas sākumpunkts ir pašas mākslinieces pieredze un pārdomas par izstādēm, kuras tiek iecerētas, bet dažādu apstākļu dēļ nekad netiek īstenotas. Sandra Strēle stāsta: “Sērijas “Nenotikušās izstādes” gleznojumi attēlo dažādas izstāžu izveides idejas, pārdomājot iemeslus, kādēļ mākslinieka dzīves laikā tik daudzas ieceres tā arī paliek nerealizētas.”
Glezniecība ļauj šīm nenotikušajām izstādēm tomēr notikt – vismaz iztēlotā telpā. Abos diptiha darbos redzam izstādes situāciju. Uz gleznās attēlotajām sienām eksponēti mākslas darbi ar augu un dabas motīviem, taču līdzīgas dabas formas parādās arī ārpus tiem. Tādējādi veidojas savdabīga attēlu un realitāšu ķēde: daba tiek vērota un pārvērsta mākslā, mākslas darbs tiek eksponēts cilvēka veidotā izstāžu telpā, bet pēc tam šī izstāde pati kļūst par Sandras Strēles gleznas motīvu. Daba un tās attēlojums pārklājas, un robeža starp tiem kļūst arvien grūtāk nosakāma.
Šādi šķietami neiespējami savienojumi ir raksturīgi Sandras glezniecībai. Māksliniece jau iepriekš stāstījusi, ka tieši glezniecība ļauj vienā telpā sastapties tam, kas realitātē nevarētu pastāvēt vienlaikus. Viņas darbos dabas formas, dažādu laikmetu elementi un mūsdienu cilvēka radītas struktūras var pārklāties un veidot jaunu realitāti. Sandra rūpīgi pēta arī reālas augu un sēņu formas, kas pēc tam gleznās nonāk jaunās, reizēm pārsteidzošās attiecībās ar cilvēka radīto vidi.
Tomēr šajā diptihā ir vēl kāds nozīmīgs elements – cilvēks. Nelielās figūras aplūko izstādītos darbus, taču, būdamas gleznas sastāvdaļa, pašas kļūst par objektiem, kurus vērojam mēs. “Vienlaikus tiek pārdomāts pats vērošanas process – cilvēki gleznās ne tikai vēro izstādītos darbus, bet arī paši kļūst par daļu no kompozīcijas un līdz ar to arī par novērojamiem objektiem. Tādējādi tiek uzdots jautājums – kurš ir vērotājs un kurš novērojamais?” skaidro māksliniece.
Tādējādi arī mēs, stāvot gleznas priekšā, iesaistāmies šajā skatienu ķēdē. Mēs vērojam cilvēkus, kuri vēro mākslas darbus, kuros attēlota daba. Vienlaikus daba turpina pastāvēt arī ārpus attēlotajiem mākslas darbiem un ieplūst izstādes telpā. “Gleznojumos daba un tās attēlojums savstarpēji pārklājas, radot situāciju, kurā vairs nav skaidras robežas starp vērotāju, vērojamo un vidi, kurā tie atrodas,” saka Sandra.
Sandra Strēle ir viena no spilgtākajām Latvijas laikmetīgās glezniecības autorēm. Viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, studējusi arī Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā un 2024. gadā ieguvusi profesionālo doktora grādu mākslās. Māksliniece saņēmusi vairākus nozīmīgus profesionālos apbalvojumus un stipendijas, tostarp starptautisko “Young Painter Prize” 2019. gadā un divkārt – Kanādas Elizabeth Greenshields Foundation stipendiju. Viņa piedalījusies izstādēs un mākslinieku rezidencēs Latvijā un ārvalstīs.
Tekstā izmantotie avoti: Sandras Strēles sniegtā informācija par darbu un sēriju “Nenotikušās izstādes”; “Mieram tuvu” rubrika “Mēneša mākslas darbs”, 2026; mākslinieces mājaslapa sandra-strele.com
