Mēneša ievadvārdi

Vai Tu šogad nāksi, Jēzu? Mazais Jēzu, vislielākais? Vai Tu nāksi pie mums, Tevis tik necienīgiem; vai nāksi pie mums, kas neprotam ne pie mazā noliekties, ne līdz lielajam ticēt…

Nāc, mēs Tevi lūdzam. Nāc, no mūžiem apsolītais; Tu, kas apsolījumus pildi, Tu, kas pats esi Apsolījums. Jēzu, nāc, piedzimsti mūsos; nāc, lai Marija Tevi gulda uz mūsu tukšās sirds sausajiem salmiem! Un tāpēc lai viss top citādi. Viss atkal jauns un cerības pilns. Pilns degsmes un spēka. Atskani, Dieva mūžīgais mīlestības čuksts, uzziedi, visskaistākā lilija, puksti, no mūžiem dzīvā, radošā un mīlestības pilnā Sirds!

Atspīdi, mazais Jēzu, atspīdi, vislielākais! Izgaismo visu, kas ir tumsa mūsos, visu, kas ir tumsa, ko mēs cits citam esam vēlējuši un snieguši – gan gribēdami, gan negribēdami. Piedod un izgaismo!

Neskaiti un netiesā, nāc tikai ar mīlestību, žēlsirdību un maigumu. Jo mēs tik ļoti piekusuši šogad esam… Nāc, atgādini pazemības spēku un žēlsirdības skaistumu. Nāc, atgādini no mazuma un trausluma nevairīties; atgādini, ka drīkst Ievadvārdi mēnesim nezināt, drīkst kļūdīties, lai varētu par savām kļūdām raudāt, un drīkst mesties Dieva rokās, lai savas kļūdas labotu un tad lai atkal smietos bezrūpīgus atbrīvotā un apžēlotā smieklus.

Tu jau esi ceļā. Tumsā un drēgnumā Dieva mīlestības apsolījums piepildīsies. Mazā cilvēkbērnā, mazā, silītē guldītā. Mazā un Vislielākajā.

Dievs silē. Zem mūsu plastmasas spuldzītēm Tu, dzīvā zvaigznīte, kas augsi par Sauli, Tu, pāri laikam pukstošā Dieva Sirds. Lai uzdrošināmies nākt tuvāk un šīs Sirds pukstus saklausīt. Lai uzdrošināmies atkal nākt tuvāk cits citam. Ja šajā mazajā Dievs, varbūt katrā mazajā Dievs? Un arī katrā lielajā? Un katrā lielajā mazais?

Debespulku Kunga dedzīgā mīlestība mazā cilvēkbērnā. Mums visiem, kas gaidām, un tiem, kas vēl ne, un tiem, kas vairs ne. Mums visiem. Dieva mīlestība. Dedzīga, piedodoša, mierinoša
un tāda, kurai arī šodien viss ir iespējams.

Aija Balode