ankara escort çankaya escort çankaya escort escort ankara çankaya escort escort bayan çankaya istanbul rus escort eryaman escort ankara escort kızılay escort istanbul escort ankara escort ankara grup escort ankara olgun escort çankaya escort çayyolu escort cebeci escort dikmen escort eryaman escort etlik escort gaziosmanpaşa escort keçiören escort kızılay escort sincan escort turan güneş escort ankara escort ankara rus escort ankara escort çankaya escort çayyolu escort dikmen escort eryaman escort gaziosmanpaşa escort incek escort ankara olgun escort kızılay escort keçiören escort cebeci escort ankara rus escort escort çankaya istanbul rus Escort atasehir Escort beylikduzu Escort Ankara Escort Ankara genç Escort Ankara masöz Ankara rus Escort Ankara ucuz Escort Ankara vip Escort çankaya Escort keçiören Escort kızılay Escort sınırsız Escort sıhhiye Escort eryaman Escort dikmen Escort malatya Escort kuşadası Escort gaziantep Escort izmir Escort antalya Escort Gaziantep Escort Shell Download

Mēneša ievadvārdi

No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības.
(Jņ 1, 16)

Mēs visi esam saņēmuši. Arī to vislielāko žēlastību – Dievu pašu. Viņu, dzīvības, mīlestības un visa labā avotu. Viņu, kuru nepazina. Viņu, kurš nepāršķēla padebešus ar zibeņiem un pērkona dārdiem; Viņu, kurš piedzima sievietei kā cilvēka bērns. Viņu, kuru ietina drēbītēs un ielika silē.

Grāmatā par svēto Francisku “Visuzemais” Kristiāns Bobēns saka – mēs bieži nevis runājam, bet ļaujam vārdiem runāt. “Vārdi paši runā.” Vārdi paši runā, kad mēs par cilvēktapušo Dievu sakām “silē guldīts”, “ganiem pievienojās eņģeļu pulki” un pat “Debespulku Kunga dedzīgā mīlestība”… Vārdi paši runā. Jo “katru gad’ no jauna”…

Lai lielais Dievs, kas mūsu dēļ kļuva mazs, mums šogad atņem iepriekš teiktos vārdus un iepriekš zināto. Nē, nav normāli uzlūkot Dievu lopu silē. Nē, nav normāli, ka Dievs piedzima kā cilvēks, raudāja kā cilvēks un kā cilvēkam viņam otru cilvēku vajadzēja. Ļausim, lai tas mūs pārsteidz! Ļausim, lai tas mūs sajūsmina! Smiesimies! Bērnišķīgi, aizrautīgi un naivi! Dziedāsim dziesmas! Gavilēsim kopā ar eņģeļiem, ganiem un zvaigžņu zinātājiem! Jo Dievs mīl cilvēku. Dievs joprojām cilvēku mīl. Dievs joprojām cilvēku mīl tik ļoti, ka ir gatavs pats kļūt par cilvēku. Mums, kas bijām “nāves ēnas valstībā, uzausa gaisma” (Is 9, 1) – mums piedzima Dievs. Mēs drīkstam šogad kopā ar Viņu piedzimt – un ļaut, lai dzimst jauns prieks, jauni vārdi, jauna mīlestība pret sevi, savu Dieva svētīto dzīvi, pret otru un pret Otru. Jo mēs visi esam saņēmuši.

Aija Balode