Mēneša liecinieks

Imakilē Ilibagiza, rakstniece, lektore, rekolekciju vadītāja, Vissv. Jaunavas Marijas Septiņu sāpju Rožukroņa vēstnese

Imakilē Ilibagiza,

Rakstniece, lektore, rekolekciju vadītāja, Vissv. Jaunavas Marijas Septiņu sāpju Rožukroņa vēstnese

Ierasti rubrikā Mēneša liecinieks iepazīstam kādu no mūsu brīnišķīgajiem līdzcilvēkiem, kas dzīvo un kalpo kādā no tik daudzajām Latvijas draudzēm, taču septembra mēnesī izdarīsim atkāpi no šīs tradīcijas, lai iepazītos ar kādu sievieti no Ruandas, vārdā Imakilē Ilibagiza. Iemesls šai izvēlei ir tas, ka izdevniecība KALA Raksti ir nule sagatavojusi un publicējusi latviski vienu no viņas daudzajām grāmatām – “Neatpazītā svētība. Septiņu sāpju Rožukroņa brīnumi”. Šajā grāmatā Imakilē stāsta par Dievmātes parādīšanos Kibeho, Ruandā – šis pārdabiskais fenomens sākās 1981. gadā, un Baznīca to oficiāli apstiprināja 2001. gadā, taču arī pašas autores dzīve ir spēcīga liecība par to, ko spēj viens cilvēks, kas tic, ka tiem, kurus Dievu mīl, viss nāk par labu, pat sliktā un traģiskā pieredze, un ka beigās viss kļūst par gaismas pamatu dzīvei.

Imakilē piedzima 1970. gadā Ruandas lauku ciemā ar nosaukumu Mataba. Abi viņas vecāki – Roze un Leonards – bija skolotāji. Tā kā lielākā daļa ciema iedzīvotāju bija analfabēti, viņi juta lielu bijību pret tiem, kas prata lasīt, rakstīt un vēl mācīja to citiem, tāpēc Leonards bija ciemā liela autoritāte. Kad Imakilē bija 11 gadu, viņa skolā dzirdēja stāstu par Dievmātes parādīšanos Fatimā trim ganiņiem, un meitene ilgojās, kaut Marija parādītos arī Ruandā, tāpēc ierosināja savai draudzenītei Žanetei, ka arī viņas varētu kā Fatimas bērni lūgties Rožukroni, lai viņām parādās Dievmāte. Kad Žanete prātīgi aizrādīja, ka Fatimā bērnu bija trīs, Imakilē piekrita, ka tas ir svarīgs apstāklis, un tā lūgšanā par Dievmātes parādīšanos tika iesaistīts arī Žanetes brālītis Fransuā. Trijotne kāda pakalna virsotnē iekārtoja skaistu vietu, kur lūgties, taču, nedēļām ritot, bērnu sākotnējā dedzība izplēnēja un viņi nolēma, ka Marija acīmredzot ir pārāk aizņemta, lai ierastos, tāpēc pārstāja lūgties parādīšanās nodomā. Taču nepagāja ne trīs nedēļas pēc šīs garīgās sakāves, kad tēvs kādu dienu iebrāzās mājās, saukdams: “Ir noticis brīnums! Tepat Ruandā trim meitenēm parādījusies Jaunava Marija! Pavisam netālu no mums! Kibeho!”