Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 9, 16-19.22-27)

Brāļi, ja es sludinu Evaņģēliju, man par to nepienākas gods, jo tas man ir nepieciešami jādara. Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu! Ja es labprāt to daru, tad man ir alga.

Kāda tad ir mana alga? Tāda, ka, Evaņģēliju sludinādams, es to daru par brīvu un neizmantoju tiesības, ko man dod Evaņģēlijs. Jo, no visa būdams brīvs, es sevi esmu padarījis visiem par kalpu, lai iemantotu pēc iespējas daudzus. Ar vājiem es kļuvu vājš, lai iegūtu vājos; visiem es kļuvu viss, lai vismaz dažus izglābtu.

Bet to visu es daru Evaņģēlija dēļ, lai man tajā būtu dalība. Vai tad jūs nezināt, ka skrējēji stadionā skrien, protams, visi, bet tikai viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu! Un katrs cīkstonis atturas no visa; un viņi to dara, lai saņemtu iznīkstošu vainagu, bet mēs – neiznīkstošu.

Tātad es neskrienu uz kaut ko nenoteiktu un necīkstos, it kā gaisu kuldams, bet gan šaustu savu miesu un pakļauju kalpībā, lai, citiem sludinādams, pats gadījumā netiktu atmests.

Tas ir Dieva Vārds.

Psalms 84 (83)
Refrēns: Cik mīļa ir Dieva svētnīca!

Mana dvēsele tvīkst un ilgojas
pēc Kunga pagalmiem.
Mana sirds un mana miesa
līksmi sauc uz dzīvo Dievu. R.

Pat zvirbulis atrod sev mājokli,
un bezdelīga – ligzdu, kur tā gulda savus mazuļus:
pie Taviem altāriem, debespulku Kungs,
mans Dievs un mans Karali! R.

Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, –
viņi mūžam Tevi slavēs.
Svētīgs ir vīrs, kam palīdzība nāk no Tevis
un kam prātā ir svētceļnieka gaitas. R.

Jo Kungs Dievs ir saule un vairogs,
Kungs dod žēlastību un godu,
Viņš neliedz labumus
tiem, kas nevainībā staigā. R.

Alleluja.

Kungs, patiesība ir Tavi vārdi, svētī mūs patiesībā!

Alleluja.

Lasījums no svētā Evaņģēlija, ko uzrakstījis Lūkass (Lk 6, 39-42)

Tajā laikā Jēzus pastāstīja saviem mācekļiem šādu līdzību: “Vai akls var vest aklu? Vai tad viņi abi neiekritīs bedrē? Māceklis nav augstāks par savu mācītāju. Bet katrs būs pilnīgs, ja viņš būs kā tā mācītājs.

Bet kāpēc tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi, kas ir tavā acī, nesaskati? Kā tu vari sacīt savam brālim: “Ļauj, brāli, man izvilkt skabargu, kas ir tavā acī!” – pats savā acī nemanīdams baļķi? Tu, liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu, kas ir tava brāļa acī!”

Tas ir Kunga Vārds.