Sestdiena, 5. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Novembra mēnesis Baznīcā

Baznīcas dzīvē novembra mēnesis noslēdz liturģisko gadu, un šī mēneša noslēgumā mums jau būs dota iespēja svinēt pirmo Adventa svētdienu. Liturģiskā gada izskaņa ar Kristus – pasaules Karaļa – svētkiem mūs ievadīs jaunā Baznīcas gadā.

Jau ceturto gadu pēc kārtas šī mēneša lūgšanas ir izteikuši un uzrakstījuši mūsu izdevuma lasītāji, draugi un atbalstītāji – dažādas jomas pārstāvoši latvieši. Izdevums Mieram tuvu, būdams ikmēneša garīgās dzīves kalendārs, paver iespēju jebkuram cilvēkam apliecināt savu ticību, izteikt savu lūgšanu, atklāt savas attiecības ar Kungu un Viņa Baznīcu. Ļoti bieži kāda zināma vai pazīstama cilvēka lūgšanas vārdi var kļūt par dziedināšanas, iedvesmas un svētības pamatu. Redakcijas un lasītāju vārdā vēlos pateikties lūgšanu autoriem par uzdrīkstēšanos un uzticēšanos. Jūsu vārdi ir iedrošinājums un mīlestības apliecinājums. Pāvests Francisks uzsver, ka lūgšana ir pirmais cerības spēks. Tieši lūgšanā cilvēka cerība pieaug –  ar to mēs atveram cerības durvis un ieejam pa tām.

Es ticu svēto sadraudzībai
Novembra mēnesi iesākam ar Visu svēto dienu. Būt svētam nozīmē jau tagad, šīszemes dzīves laikā, dzīvot pilnīgā vienotībā ar Dievu. Savā apustuliskajā pamudinājumā Gaudete et exsultate (“Priecājieties un līksmojiet”) pāvests Francisks atgādina, ka ikviens kristietis ir aicināts būt svēts. Svētums ir atbilde Dieva dāvanai, un tas saistās ar atbildības uzņemšanos. Svētums ir ne tikai dāvana, bet arī aicinājums. Svētie, kuri jau līdzinās Dievam, mūs iedrošina un pavada, tāpēc vēlos sacīt ikvienam šo rindu lasītājam – svētums neatņems ne tavu spēku, ne dzīvesprieku. Nebīsties tēmēt augstāk! Būt svētam nozīmē dzīvot ar Dievu un mīlēt Viņu, mīlot savus līdzcilvēkus, īpaši vistrūcīgākos, atstumtākos un pamestākos.

Šodien mēs dzīvojam  laikmetā, kurā ir bezgala daudz dažādu darbības un izklaides iespēju – tostarp plašs piedāvājums, kā pavadīt savu brīvo laiku, izmantojot tehniskās ierīces, kā rezultātā vairs nepaliek neviena brīva brīža, nevienas klusuma spraugas, kad varētu atskanēt Dieva balss. Tieši tāpēc kristīgā dzīve ir nemitīga cīņa ar pasaulīgo mentalitāti, kura mūs tiecas pārņemt un kurai ļāvušies mēs rezultātā kļūstam remdeni savā garīgajā dzīvē. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs būtu modri un izmantotu spēcīgus ieročus, proti, lūgšanu, sak­ramentus un žēlsirdības darbus, un lai mēs mācītos no svēto parauga un no viņu dzīves liecības, kā sasniedzams mūsu dzīves mērķis – Debesu valstība.

Lūgšana par mirušajiem
2. novembrī Baznīca piemin mūsu mirušos brāļus un māsas un lūdzas par viņiem. Savā dievišķajā pedagoģijā Baznīca Visu svēto svētkus un Visu ticīgo mirušo piemiņas dienu saista tāpēc, ka vēlas parādīt ciešo saikni starp šīszemes Baznīcu un Debesu Baznīcu, starp mums un mūsu dārgajiem tuviniekiem, kuri jau ir sasnieguši “otro krastu”. Lūgšana par mirušajiem ir Baznīcas sirdī jau kopš tās iesākumiem, jo dāvā iespēju labāk apzināties svēto sadraudzības realitāti – lūgties kopā gan ar Debesu Baznīcu, gan par dvēselēm šķīstītavā. Lūgšana ir atslēga, ar kuru atver Debesu vārtus dvēselēm šķīstītavā, saka svētais Augustīns un piebilst – ja vēlies, lai Kungs apžēlotos par tevi, arī tu esi žēlsirdīgs pret saviem tuvajiem, kuri ir iesākuši mūžīgo dzīvi!

Diemžēl tieši šajās dienās klīst apkārt uz negatīvismu un noliegumu vērstas kultūras vēstis par nāvi un par mirušajiem; šīs tendences liek ticī­gajiem ar vēl jo lielāku dedzību apliecināt, ka Dievs ir gan dzīvo, gan mirušo Kungs! Domai par nāvi ir jābūt mūsu dzīvē klātesošai – nevis tāpēc, lai mūs nomāktu un satrauktu, bet tāpēc, lai mūs mudinātu uz labām domām un darbiem, lai mēs nekad nezaudētu no redzesloka to laimīgo pēdējo robežu, kas ir pats Dievs, – saka svētais Jānis Pāvils II. Baznīca šajā laikā aicina apmeklēt un sakopt kapsētas, kā arī lūgties kapsētās, bet īpaši apzināsimies Euharistijas nozīmi lūgšanā par aizgājušajiem.

Pāvesta lūgšanu nodoms
“Lūgsim, lai sasniegumi robotikā un mākslīgā intelekta jomā aizvien kalpotu cilvēkiem.”
Robotu tehniskās iespējas un mākslīgais intelekts arvien vairāk izmaina mūsu ikdienu. Teh­niskais progress skar gan indivīdus, gan sabiedrību. Tāpēc Vatikāns, paužot bažas par tehnoloģiju straujo un nekontrolējamo attīstību, ir izstrādājis ētikas principus, kuri paredz mākslīgā intelekta darbības pamatus. Šādu nepieciešamību ir atbalstījuši daudzi, tostarp tādi tehnoloģiju koncerni kā Microsoft un IBM.

Mākslīgā intelekta “ētikas kodeksā” paredzēts, ka šīm tehnoloģijām ir jāciena konfidencialitāte, tām jādarbojas uzticami un objektīvi, jāņem vērā visu cilvēku vajadzības un kopējais labums.

Pāvests Francisks, iepazīstoties ar šo dokumentu, ir atzinīgi novērtējis kodeksa saturu un tajā iekļautos principus: caurskatāmību, atbildību, objektivitāti, uzticamību, kā arī privātumu un drošību. Piemēram, sejas atpazīšanas tehnoloģijām, par kuru esamību un izmantošanu cilvēkiem noteikti būtu jābūt informētiem, kā arī to izmantošanai būtu jābūt precīzi pamatotai. Lūgsim, lai Baznīcas un tehnoloģiju ekspertu sadarbība veicinātu ētisko pamatvērtību nostiprināšanu.

Katru gadu 18. novembrī mēs svinam mūsu Latvijas valsts dibināšanas gadadienu. Dievs mums ir uzticējis šo brīnišķīgo, neatkārtojamo zemi, lai mēs to koptu un par to rūpētos. Tēvzemes mīlestība ir ne tikai bauslis un tikums, Kronvaldu Atis runā par Tēvzemes mīlestību kā Dieva dāvanu. Pieņemsim to ar pateicību un vingrināsimies dzīvot jau kā Debesu valstības pilsoņi. Tieši tāpēc šajā mēnesī piedāvājam kustības Pro San­ctitate Liliānas Bertrānas (Liliane Bertrand) dzīves liecību un pārdomas par svētuma izaicinājumu šodien. Savukārt, mudinot jūs iedziļināties ļoti uzrunājošajā liecībā, kas publicēta rubrikā Mēneša svētais, es aicinu – lūgsimies, lai svētīgā jezuītu tēva Migela Pro moceklības piemērs mūs iedrošina palikt vienmēr uzticīgiem Dieva Vārdam un Baznīcai.

Dieva svētību Baznīcas liturģisko
gadu mijā vēlot,
bīskaps Andris Kravalis 

Mieram tuvu decembris 2020