Trešdiena, 23. jūnijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Jūnijā ticēt ir viegli. Jūnijā ticēt ir skaisti, smaržojoši un svaigi. Viss vēl tikai sākas. Viss vēl būs. Jūnija gaismas pielietajā gaisā ir kaut kas no tās bezrūpīgā prieka piepildītās sajūtas, kāda bija tad – tajā iesākumā, tajā jūnijā, tajā brīdī, kad viss vēl tikai apsolīts, kad Dievs radīja un “redzēja to esam labu” (Rad 1). Viņš tā radīja, Viņš tā redzēja, Viņš tā teica, un tā bija. Es to atkal mācīšos šajā jūnijā, un man izdosies. Lai visos nākamajos mēnešos nestu sev līdzi kā pārliecību, kā moto, kā atgādinājumu sev un kā pateicību Dievam: mana dzīve ir laba. Dievs šeit un tagad manu dzīvi svētī ar savu mīlestību un aicina, lai arī es to dzīvoju mīlestībā, pamanītu un novērtētu. Viņš, “dzīvo Dievs” (Mk 12, 27).

Vienlaikus vareni un netverami maigi pār jūnija mēnesi skan kāds ritms, kas visu pakļauj, visu iekustina, visu aizkustina. Visu sakārto. No­mierina nemierīgo un skumjajam atdod smieklus. Jēzus Sirds ritms. Žēlsirdīgās Sirds, piedodošās un saudzīgās Sirds mīlestības ritms. Ej un negrēko! Nemet akmeni! Mīli! Netiesā un piedod! Esi svēts, kā svēts ir tavs Tēvs Debesīs!

Es nezinu, kāpēc pa ceļam līdz Kristus Sirds vēstij neskaitāmām paaudzēm bija jādreb Dieva nepiekāpīgā sprieduma priekšā, – es to nezinu, bet arī nesaceļos. Es ticu, ka Dievs zina. Es ticu, ka “Dieva upe ir ūdens pilna” (Ps 65, 10). Tā ir uzņēmusi sevī visu sāpīgo un netaisno pagātnē, visu nesaprotamo un negodīgo tagadnē un visu trauslo nākotnē. Tā plūst mierīga, lēna, neapstādināma un bagātīgi veldzējoša.

Esmu bezgalīgi pateicīga, ka mans laiks ir tāds, kurā Kristus vairs nav līdzību ēnās un nedrošās, lai arī dedzīgās cerībās. Nē – Viņš ir pavisam tuvu, Viņš ir tepat. Un Viņa Sirds, uzvarējusi un augšāmcēlusies, sit dievišķas mīlestības ritmu pāri manam jūnijam – Jaunās Derības, Žēlsirdības Derības iezīmētam jūnijam; un Dieva upe plūst ūdens pilna. Lēna, varena, veldzējoša un mierinoša.

Aija Balode

Mieram tuvu jūnijs 2021