Ceturtdiena, 15. aprīlis
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Gaišums acīm un miers.[1]
(Bar 3, 14)

Gaismu un mieru apsola pravietis Baruhs vienā no skaistajiem Lieldienu nakts lasījumiem. Viņš Izraēli uzrunā, kad tauta ir trimdā. Tālu no savas zemes, tālu no Dieva apsolījumiem. Gurda. Tālu no sevis – no tās tautas, kādai tai būtu jābūt saskaņā ar Dieva visskaistāko ieceri. Bet Dieva iecere gan Izraēļa tautai, gan mums, jaunajam Iz­raēlim, ir dzīvība, kurā kūsā cerība un spars.
“Klausies dzīvības vārdus! Atgriezies pie Dieva dotās gudrības un to vairs neatstāj!” Baruhs baras. “Un tu mūžam dzīvosi mierā,” viņš vilina. Tavas acis redzēs gaismu, un tavā sirdī mājos miers. Miers ar Dievu, miers ar sevi, miers ar otru.
Vienīgi Tas, “kas zina visu”, šo gudrību, šo ceļu uz gaismu un mieru var dāvāt. Pie Viņa atgriezies!
Pie Viņa, kurš izsūtīja gaismu, un tā gāja, pasauca to, un gaisma Viņam klausīja trīcēdama.
Un zvaigznes mirdzēja un priecājās. Dievs tās sauca, un tās Dievam atsaucās. “Te mēs esam!” – ar prieku tās mirdzēja Viņam.

Piesaucot debesu jumu un radīšanas brīdi, kad nebija vēl nekā, bet Dievs teica savu dzīvības Vārdu un dvesa savu dzīvības Garu, Baruhs atgādina par Dieva – Gudrības zinātāja – varenību. Par Dieva – pašas Gudrības – varenību. Par Tā varenību, kurš deva dzīvību pirmajam cilvēkam un atdeva dzīvību par cilvēku tapušajam Dievam.

Dievs, kur esmu es? Cik tuvu Taviem gudrības un dzīvības nodomiem? Cik tālu no tiem?
Dves savu dzīvības Garu arī pār mani! Dves augšāmcelšanās Garu! Dves pazemības Garu, lai no jauna klausos, paklausu un gribu Tavu gudrību, kura rada zvaigznes un tās iepriecina.
“Mēs esam laimīgi, Izraēl, jo mums ir zināms tas, kas patīk Dievam,” Baruhs atgādina Izraēlim. Un arī man šodien. Mēs taču zinām, mums taču Dievs ir sevi atklājis! Kļūt par cilvēku, par cilvēku, kurš mīl ar žēlsirdīgu sirdi un no brīva – pazemīga, drosmīga un laimīga – prāta klausa Dieva gudrībai. Lūk, Dieva prāts. Viņš pats par tādu cilvēku kļuva!
“Atgriezies, tveries pie šīs gudrības un tās gaismā aizej līdz spožumam!” Baruhs rāda ceļu Izraēlim un rāda ceļu man. Līdz spožumam. Līdz gaišumam acīm un līdz mieram sirdī. Mieram ar Dievu, mieram ar sevi un mieram ar otru.

Aija Balode







[1]   Ievadvārdi tapuši, iedvesmojoties no pravieša Baruha grāmatas 3. un 4. nodaļas.