Mieram tuvu mājas lapā lasāma šī viena rīta lūgšanas versija. Mieram tuvu drukātajā izdevumā un e-grāmatā katrai dienai piedāvājam citu lūgšanu dienas iedvesmai.

Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā. Amen.
Apgaismo mani, Dievs, ar iekšējās gaismas spožumu. Vadi manas domas un manu gribu, lai es spēju Tevi cienīgi godināt un Tev pateikties, jo Tu esi mans Radītājs un Tēvs.

Es pielūdzu un mīlu Tevi, mans Dievs, Tava bezgalīgā labuma un svētuma dēļ. Es Tev pateicos par visām žēlastībām, bet īpaši par to, ka man un visiem ticīgajiem Tu esi parādījis labu un taisnu ceļu uz Tavu mūžīgo valstību. Stiprini mani, Dievs, lai ikdienas darbos un gara sausumā nepagurst mana dvēsele. Atbrīvo manu sirdi no visām nevajadzīgajām rūpēm un ilgām, lai uz visu pasaulīgo es raudzītos kā uz pārejošām lietām. Dod man, Kungs, Debesu gudrību, lai es iemācītos Tevi meklēt un atrast, Tevi arvien vairāk mīlēt un godināt.

Kungs, es novēlu Tev visu, ko vien es darīšu šodien, rīt un visā savā dzīvē. Tāpat no Tavām tēvišķajām rokām es gribu pieņemt visu, ko savā dievišķajā apredzībā man esi nolēmis. Vadi mani, Kungs, un uzturi savā žēlastībā, jo Tev es gribu piederēt tagad un mūžīgi.

Lasījums no Samuēla pirmās grāmatas (1 Sam 16, 1b.6-7.10-13a)
Tajās dienās Kungs sacīja Samuēlam: “Piepildi savu ragu ar eļļu un nāc! Es tevi sūtīšu pie Jesses Betlēmieša, jo no viņa dēliem esmu izraudzījies sev ķēniņu.” Kad viņi atnāca, Samuēls ieraudzīja Eliabu un sacīja: “Bez šaubām, Kunga priekšā stāv Viņa svaidītais.” Bet Kungs sacīja Samuēlam: “Neraugies uz viņa izskatu, nedz arī uz stalto augumu, jo viņu Es esmu atmetis. Es spriežu ne jau pēc tā, kas redzams cilvēkam, jo cilvēks redz ārieni, bet Kungs uzlūko sirdi.” Un tā Jesse rādīja Samuēlam savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja Jessem: “Kungs viņus nav izraudzījis.” Tad Samuēls jautāja Jessem: “Vai tie ir visi tavi dēli?” Viņš atbildēja: “Vēl ir palicis jaunākais, bet viņš gana avis.” Samuēls sacīja Jessem: “Aizsūti pēc viņa un atved šurp, jo mēs neuzsāksim maltīti, iekams viņš nebūs šeit atnācis.” Tad Jesse lika viņu atvest: zēns bija ruds, skaista izskata un glītu seju. Un Kungs sacīja: “Celies un svaidi viņu, jo viņš ir tas!” Tad Samuēls paņēma eļļas ragu un svaidīja Dāvidu viņa brāļu vidū. Un no šīs dienas un turpmāk pār Dāvidu bija Kunga Gars. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 23 (22)
Refrēns: Kungs mani vada, man nekā netrūks.
Kungs mani vada, man nekā netrūks:
zālainās ganībās Viņš dod man vietu,
Viņš aizved mani pie ūdens, kas veldzē,
manai dvēselei Viņš atjauno spēkus.
Sava vārda dēļ Viņš mani vada
pa taisnības ceļiem. R.

Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā,
es nebīšos ļaunuma, jo Tu esi pie manis.
Tavs spieķis un gana rīkste
liek man paļauties uz Tevi. R.

Tu esi klājis man galdu,
maniem ienaidniekiem redzot.
Tu svaidi manu galvu ar eļļu,
mans kauss ir pildīts līdz malām. R.

Tava laipnība un žēlastība mani pavadīs
no dienas dienā.
Un es palikšu Kunga namā
visās sava mūža dienās. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 5, 8-14)
Brāļi, kādreiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni! Jo gaismas auglis ir viss labais, taisnīgais un patiesais. Izziniet, kas ir patīkams Dievam, un nepiedalieties neauglīgajos tumsas darbos, bet labāk tos nopeliet! Jo par to, ko viņi slepenībā dara, pat runāt ir kauns. Tomēr gaisma atklāj visu peļamo, un viss, kas tiek atklāts, ir gaisma. Tāpēc ir sacīts: “Mosties, kas guli, un celies no miroņiem, un tevi apgaismos Kristus!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Kungs saka: Es esmu pasaules gaisma,
kas man seko, tam būs dzīvības gaisma.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 9, 1.6-9.13-17.34-38)
Tajā laikā Jēzus, iedams garām, ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs. Viņš uzspļāva uz zemes, pagatavoja dubļus no siekalām un ar dubļiem iezieda aklā acis, un tam sacīja: “Ej, nomazgājies Siloe dīķī!” – kas tulkojumā nozīmē: Sūtītais. Bet kaimiņi un tie, kas viņu bija redzējuši ubagojam, sāka runāt: “Vai šis nav tas, kurš sēdēja un ubagoja?” Vieni sacīja: “Tas ir viņš!” – bet citi teica: “Nē, viņš tam ir tikai līdzīgs.” Bet viņš pats sacīja: “Tas esmu es!” Tad tie viņu, kas vēl nesen bija akls, aizveda pie farizejiem. Bet tajā dienā, kad Jēzus gatavoja dubļus un atvēra neredzīgā acis, bija sabats. Tādēļ farizeji atkal viņu iztaujāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Bet tas atbildēja: “Viņš uzlika dubļus uz manām acīm. Es nomazgājos un esmu redzīgs.” Tad daži no farizejiem sacīja: “Šis cilvēks nav no Dieva, jo Viņš neievēro sabatu!” Bet citi teica: “Kā gan grēcīgs cilvēks spētu darīt tādas zīmes?” Un viņu vidū notika šķelšanās. Un viņi atkal sacīja aklajam: “Bet ko tu saki par Viņu, kad Viņš ir atvēris tavas acis?” Tas atbildēja: “Viņš ir pravietis!” Viņi atbildēja un tam sacīja: “Tu viss esi grēkos dzimis un vēl mūs mācīsi?” Un viņi izmeta to ārā. Jēzus izdzirdēja, ka viņi to ir izmetuši ārā, un, sastapis viņu, tam sacīja: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam?” Viņš atbildot teica: “Kungs, bet kurš tad Viņš ir, lai es Viņam ieticētu?” Jēzus viņam sacīja: “Bet tu Viņu redzēji; un Viņš ir tas, kas ar tevi runā.” Tad viņš teica: “Es ticu, Kungs!” – un atdeva Viņam godu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.