Ceturtdiena, 29. oktobris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Oktobra mēnesis Baznīcā

Rožukroņa mēnesis
Esmu pārliecināts, ka visiem, kas pazīst svētā Pāvila atstāto garīgo mantojumu, ir zināms apustuļa pamudinājums no Vēstules efeziešiem: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām.” (Ef 6, 11) Tālāk seko šo “ieroču” uzskaitījums: patiesība, taisnīgums, ticība, Dieva Vārds un, protams, lūgšana. Rožukronis, bez šaubām, ir viens no spēcīgākajiem ieročiem mūsu “garīgajā arsenālā”. Tam ir sena un cienījama vēsture, jo Rožukroni ar pilnām tiesībām var dēvēt par tautas lūgšanu, kas ir attīstījusies pamazām, reizē spontāni un apzināti. 12. gadsimtā svētajam Bernardam un it sevišķi svētajam Dominikam, kurš pārstāv leģendāro 13. gadsimtu, pieder īpaši nopelni Rožukroņa lūgšanas iedzīvināšanai ticīgo vidū. Savukārt 14. gadsimta vidū, kad Eiropu plosīja “melnais mēris”, ticīgā tauta vērsās pēc aizsardzības pie Dievmātes tieši ar Rožukroņa starpniecību, tādējādi paliekoši nostiprinot šo lūgšanu Baznīcas garīgajā tradīcijā.

7. oktobrī svinam Rožukroņa Dievmātes svētkus, kurus 1573. gadā iedibināja pāvests Pijs V, lai pateiktos Dievmātei par kristiešu flotes brīnumaino uzvaru pār turku armādu divus gadus agrāk pie Lepantes. Kā zināms, pirms šīs izšķirošās kaujas, kurā kristiešu apvienotajiem spēkiem pretī stājās vairākkārtējs turku karavīru pārspēks, uz visiem katoļu kuģiem tika kopīgi lūgts Rožukronis. Pēc pāvesta pamudinājuma toreiz Rožukroni lūdzās visā Eiropā, jo sakāves gadījumā draudēja turku invāzija un Eiropas asimilācija. Tomēr kristiešu armijas uzvara bija tik satriecoša, ka, tiklīdz ziņa par to sasniedza seno Konstantinopoli, tagadējo Turcijas galvaspilsētu Stambulu, pilsētu uz vairākām nedēļām pameta visi turki, jo viņi bija pārliecināti, ka kristieši izmantos negaidīto militāro panākumu, lai atkarotu savas kādreizējās teritorijas.

Šie notikumi iegūst zināmu aktualitāti saistībā ar pašreizējās Turcijas valdības izvēli atcelt 1934. gada 24. novembrī pieņemto turku sekulārās valsts lēmumu piešķirt neitrālu statusu Svētās Sofijas katedrālei, no jauna padarot to par funkcionējošu mošeju. Šis lēmums izsauca daudzu valstu nosodījumu, arī pāvests Francisks pauda nožēlu par šo pārsteidzīgo rīcību. Iemesls lūgties un sekot līdzi notikumu attīstībai...

Oktobri par Rožukroņa mēnesi 1883. gadā pasludināja pāvests Leons XIII pēc dominikāņu ordeņa iniciatīvas. Savukārt šīs senās lūgšanas svarīgumu mūsdienās ir īpaši uzsvēris svētais pāvests Jānis Pāvils II. Ar apustulisko vēstuli “Rosarium Virginis Mariae” 2002. gada 18. ok­tobrī Svētais tēvs pievienoja tradicionālajām Rožukroņa meditācijām ceturto, “Gaismas” daļu, kurā tiek pārdomāti Jēzus darītie brīnumi un citi Baznīcai svarīgi notikumi.

Pirms vairākiem gadiem man bija norunāta tikšanās ar kādu no mūsu priesteriem viņa draudzes baznīcā. Jau ienākot dievnama teritorijā, es uzreiz pamanīju prāvestu, kurš sutanā riņķoja pa dārza celiņiem, rokās turot rožukroni. Līdz ar to mūsu tikšanās aizkavējās, jo es negribēju priesteri traucēt. Toties redzēju skaistu piemēru, kurš mani toreiz ļoti iedvesmoja.

Rožukronis ietver sevī visus trīs katoliskās Baznīcas katehismā minētos lūgšanas veidus – tā ir gan verbālā lūgšana, gan meditācija un atver sirdi arī visaugstākajai lūgšanas formai – kontemplācijai. Šajā Mieram tuvu numurā, uzreiz pēc Svētās Mises kārtības, jūs atradīsiet visu, kas varētu jums palīdzēt pilnvērtīgi lūgties Rožukroni.


Karmela svētie un citi
Oktobris arī šogad ir bagāts ar daudziem svētkiem un piemiņas dienām. Mēnesi iesākam ar svētās Terēzes no Bērna Jēzus un no Svētā Vaiga svētkiem. Franču karmelīte no Lizjē, kuru viņas īsās dzīves laikā tā īsti neiepazina pat lielākā daļa no viņas klostera māsām, burtiski satricināja kristīgo pasauli, paverot neskaitāmiem cilvēkiem jaunu ceļu uz garīgo pilnību, kuru viņa pati dēvēja par “mazo taciņu”. Svētās Terēzes solītais “rožu lietus” nav mitējies, mēs joprojām varam ļoti daudz lūgt un saņemt no Dieva, piesaucot viņas aizbildniecību!

Savukārt 15. oktobrī godināsim svēto, patei­coties kurai radās reformētais jeb kontempla­tīvais Karmels. Svētajai Terēzei no Avilas Dievs bija ļāvis piedzīvot dziļu ticības pieredzi un izkopt kontemplācijas ceļu. Viņas slavenā grāmata “Iekšējā pils” parāda gan Dieva nepārspējamo transcendenci, gan arī Viņa dziļi intīmo klātieni cilvēka sirds dziļumos. Svētās Terēzes atstātā kontemplatīvās lūgšanas definīcija ir iekļauta Katoliskās Baznīcas katehismā: “Iekšējā lūgšana, pēc manām domām, nav nekas cits kā tuva saskarsme draudzībā ar To, par kuru zinām, ka Viņš mūs mīl; šajā laikā mēs paliekam divatā mīlestības apmaiņā.” (KBK, 2709) Varam pateikties Dievam par to, ka jau vairākus gadus Ikšķilē mums ir savs kontemplatīvais Karmels. Godinot Karmela svētos, lūg­simies arī par mūsu māsām.

Oktobrī godināsim arī citus svētos. Tā ir sanācis, ka šogad daudzus no viņiem liturģiski pārspēs svētdienas, tas attiecas arī uz pazemībā diženo svēto Francisku. Taču šogad 4. oktobris vienalga būs īpašs datums, jo jūnijā tika pieņemts lēmums uz šo svētdienu pārcelt “Pētera graša” kolekti, ar kuru katoļi visā pasaulē ir aicināti at­balstīt pāvesta apustulātu. Mūsu pašreizējais pāvests, kā zināms, jezuīts būdams, savam kalpojumam ir izvēlējies Franciska vārdu. Tā noteikti nav bijusi nejauša izvēle. Visticamāk nejauši nav arī tas, ka šai dienai komentāru ir rakstījis kāds no mūsu tēviem kapucīniem, kurš Francisku dēvē par “trubadūru – dziesminieku”. Es gan viņam negribētu šajā ziņā piekrist, bet kurš gan labāk pazīst svēto Francisku kā paši franciskāņi! Arī pārējām svētdienām mūsu priesteri ir sagatavojuši saturīgus un daudzviet interesantus komentārus, kuros tiešām ir vērts uzmanīgi iedziļināties!

Vēl oktobrī godināsim svēto Margaritu Mariju Alakoku, ar kuras starpniecību Baznīcā ienāca Jēzus Sirds godināšanas tradīcija, un daudzus citus Dieva draugus. Oktobra sākumā, tāpat kā katru gadu, īpašas pārdomas varēsim veltīt saviem sargeņģeļiem, savukārt 18. oktobrī atzīmēsim Pasaules Misiju dienu.

Sadaļa Mēneša svētais mūs šomēnes iepazīstinās ar godājamo Karlo Akuti no Itālijas. Šis pusaudzis, kurš no nedziedināmas slimības mira, būdams tikai 15 gadus vecs, ir atstājis satriecošu svētuma liecību. Karlo ir apbedīts Asīzē, svētvietā, kuru viņš ļoti mīlēja, turpat notiks arī viņa beatifikācija šī gada 10. oktobrī. Savukārt Mēneša liecinieks šoreiz ir no Kuldīgas, viņu sauc Pēteris, un, manā skatījumā, viņa dzīve ir gandrīz tikpat interesanta kā tikko pieminētajam itāļu jaunietim.


Pāvesta lūgšanu nodoms
Pāvests Francisks mūs aicina lūgšanā apdomāt laju apustulāta nozīmi: “Lūgsimies, lai savas Kristības spēkā ticīgie laji, īpaši sievietes, arvien vairāk uzņemas atbildību Baznīcas institūcijās.” Par laju lomu Baznīcas dzīvē nemitīgi tiek atgādināts jau kopš Vatikāna II koncila, tāpēc šķiet, ka pāvests nepasaka neko jaunu. Taču vēlos uzsvērt trīs svarīgus aspektus, kas ir ietverti šajā aicinājumā.

Pirmkārt, atsauce uz Kristības sakramentu liek atcerēties tā saukto “laju priesterību” jeb, precīzāk, “kristīgo kopīgo priesterību”. Par šo svarīgo jēdzienu varam daudz lasīt Katoliskās Baznīcas katehismā, piemēram, 1546. un 1547. paragrāfā. Vatikāna II koncils ir atjaunojis svarīgo līdzsvaru starp diviem ekleziālistiskajiem konceptiem, proti, Baznīcu kā Dieva tautu un Baznīcu kā hierarhisku struktūru, kuru jau kopš pašiem pirmsākumiem nosaka tās apustuliskums. Katram ticīgajam ir liela loma Baznīcā, gan garīdzniekiem, gan konsekrētajām personām, gan arī lajiem.

Otrkārt, Svētais tēvs īpaši uzsver sieviešu lomu Baznīcā, kura Latvijas katoļu saimei ir pašsaprotama un acīmredzama. Liela daļa Baznīcas dzīves balstās uz sieviešu trauslajiem pleciem – sievietes tik tiešām nebaidās uzņemties atbildību, gan rūpējoties par dievnamiem, gan arī nodrošinot daudzas draudžu aktivitātes. Lai Dievs aizmaksā visām Māras zemes katoļu sievietēm par viņu ticību un pašaizliedzību, atbalstot Baznīcu!

Treškārt, pāvests piemin Baznīcas institūcijas. Tas nozīmē, ka ticīgo iesaistei Baznīcas dzīvē ir jābūt strukturētai. Baznīca savā tūkstošiem gadu ilgajā vēsturē ir radījusi iespējas produktīvi attīstīt jebkuru apustulātu. Tas viss ir atspoguļots Maģistērija dokumentos, it īpaši Baznīcas kanoniskajās tiesībās. Protams, spontānas iniciatīvas arī var nest labus augļus, taču nebūtu slikti veidot mūsu draudžu sadzīvi atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai. Par to lūgsimies, kopā ar pāvestu Francisku lūdzot Rožukroni!

Vēlot svētīgu oktobra mēnesi,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu oktobris 2020