Pirmdiena, 1. jūnijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Maija mēnesis Baznīcā

“Tavā patvērumā steidzamies!”

Pirms uzrakstīt dažus vārdus maija mēneša ievad­rakstam, vēlos uzsvērt, ka šīs pārdomas top ārkārtīgi smagā laikā, turklāt bez lielām cerībām, ka situācija uzlabosies arī gada skaistākajā mēnesī. Nupat visa pasaule varēja sekot līdzi pāvesta 
Franciska īpašajai svētībai Urbi et orbi, kuras teju apokaliptiskā atmosfēra dziļi iespiedās atmiņā katram tās vērotājam. Vientuļais, lūgšanā ie­grimušais pāvests, tukšais bazilikas laukums, lietū raudošais Jēzus pie krusta… kaut ko tādu aizmirst vienkārši nav iespējams. Patiesībā maija pārdomām pietiktu ar lūgšanu Tavā patvērumā, kuru mums vajadzētu lūgties, visiem guļot krustā. Tieši tik smaga šķiet situācija šodien. Vismaz man.
Taču bez mūsu trauslajām cerībām, ir Cerība, kura nepieviļ. Un šajā paļāvībā godināsim Jaunavu Mariju, kas ir mūsu zemes īpašā aizbildne. Neviena teritorija nav bijusi viņai veltīta tik īpašā un svinīgā veidā kā senā Livonija. Katram no mums maija mēnesī ir iespēja atbildēt Baznīcas aicinājumam un izkopt savu draudzību ar To, kuru pats Jēzus, mirstot pie krusta, novēlēja mums par Māti, uzticot Baznīcu Marijas gādībai un aizbildniecībai (sk. Jņ 19, 26-27). Pat ja, visticamāk, nebūs iespējami skaistie maija dievkalpojumi mūsu baznīcās vai pie krustiem Latgalē un suitu novadā, tomēr mūsu sirds vienmēr būs tā vieta, kur satikt Mariju. Lai Kristus Māte mūs sargā no dvēselei un miesai draudošām briesmām!
Mieram tuvu draugi tiek aicināti kopīgi lūgties novennu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, kas atraisa samezglojumus. Šo novennu, kā arī citas lūgšanas Dievmātes godam atradīsiet mūsu grāmatiņā.

Saglabāsim Lieldienu prieku savā sirdī!
Maiju vēl pavadīsim Lieldienu noskaņā, to izrotās vairāki būtiski svētki. Pirmajā mēneša svētdienā atcerēsimies, ka Kristus ir mūsu Labais Gans, uzticot Viņa aizsardzībai Baznīcu un pasauli šajā smagajā laikā.
Maijā svinēsim arī Kunga Debeskāpšanas svētkus, savukārt mēnesi noslēgsim ar Vasar­svētkiem, no sirds godinot Dievu Svēto Garu, kura klātbūtne mūsos, lai arī noslēpumaina, ir neapstrīdama un vienmēr dziedinoša.
Arī maijā varēsim piedzīvot svēto sadraudzību, godinot mūsu draugus, kuri nemitīgi aizlūdz par mums pie Dieva. Vēlos īpaši izcelt svēto Jāzepu, kuru maija pirmajā dienā godināsim kā strādnieku aizbildni, kā arī svēto Matīsu, kurš tika izvēlēts Jūdasa Iskariota vietā papildināt apustulisko kopienu, lai būtu tieši 12 apustuļi. Tāpat kā Izraēļa tautu veidoja 12 ciltis, tāpat arī Baznīca kā Jaunais Izraēlis ir celta uz 12 apustuļu pamata ar svēto Pēteri kā klinti. Nevaru nepieminēt svēto Ritu, jo viņa ir “neiespējamo lietu aizbildne”. Situācija, kurā esam nonākuši, daudzus visticamāk ir nolikusi uz izmisuma robežas, tāpēc svētajai Ritai šajās dienās būs daudz darba. Īsi pirms Vasar­svētkiem Baznīca godinās svēto Pāvilu VI, pāvestu, kura vadībā tika līdz galam īstenots un pabeigts Vatikāna II koncils.
Vēl daudzi citi svētie maija mēnesī mūs stiprinās ar savu atbalstu, esam aicināti izmantot šo iespēju un vērsties pie viņiem! Sadaļa Mēneša svētais mums atklās godājamo Alesandru Sabatīni, jaunu itāļu meiteni, mūsu laikabiedri, kura pameta šo pasauli tikai 23 gadu vecumā, atstājot skaistu ticības un tuvākmīlestības liecību. Viņas dzīves apraksts mums dod iespēju solidarizēties ar Itāliju, jo tieši šī zeme pēdējos mēnešos ir iznesusi vislielāko ciešanu krustu. Savukārt sadaļa Mēneša liecinieks mums ļaus sastapt kādu izcilu ārsti, māmiņu vienam no mūsu priesteriem.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Zīmīgi, ka pāvesta lūgšanu nodoms maijā tiek veltīts diakoniem. “Lūgsimies par diakoniem, lai, paliekot uzticīgi savai harizmai, viņi ar vārdu un darbiem kalpo nabagiem, tādējādi kļūstot par iedvesmas avotu visai Baznīcai!”
Diakonu kalpojums ir ārkārtīgi svarīgs, var pat teikt – fundamentāls, jo tas tika iedibināts pašos Baznīcas pirmsākumos, par ko varam lasīt Apustuļu darbos (Apd 6, 1-7). Ir zināms ne tikai pirmo izvēlēto diakonu skaits, bet pat viņu vārdi.
Viens no slavenākajiem Vatikāna II koncila teologiem, eksperts liturģijā un ekumenismā, priesteris Luī Buijē (Louis Bouyer), kura lekcijā man bija gods piedalīties, apgalvoja, ka viņaprāt diakonātam nav nekāda sakara ar priesterību. Toreiz es pats biju diakons un, jāatzīst, man tas bija ļoti šokējoši. Protams, tas ir tikai subjektīvs liela teologa viedoklis, jo Katoliskās Baznīcas katehisms ir visai precīzi definējis diakonātu kā vienu no trim priesterības pakāpēm, taču arī Katehismā ir uzsvērts, ka diakoniem rokas uzliek “nevis priesterības nolūkā, bet kalpošanas nolūkā” (KBK 1569). Latvijā pamazām attīstās pastāvīgo diakonu institūts, par to ir liels prieks. Es ceru, ka šie krietnie vīri pārāk neaizrausies ar klerikālismu, bet, īstenojot savu aicinājumu, atgādinās mums visiem, ka esam aicināti kalpot līdzcilvēkiem. Modernajā cilvēces vēsturē tas nekad nav bijis tik svarīgi kā šobrīd.
Neviens nevar pateikt, kad beigsies Covid-19 pandēmija, taču ir neapstrīdami, ka tās izraisītās sekas būs briesmīgas. Zaudētās dzīvības, daudziem iedragātā veselība, psiholoģiskās traumas un satricinājumi ekonomikā vēl ilgi par sevi atgādinās. Tas nozīmē, ka ļoti svarīgs būs praktiskais altruisms un solidaritāte. Jau tagad, krīzes smagākajā posmā, varam redzēt izcilus uzupurēšanās un vēlmes kalpot piemērus, vispirms jau mūsu ārstu un citu medicīnas darbinieku vidū. Visā sabiedrībā ir jūtama vēlme palīdzēt un atbalstīt. Tas ir slavējami, un šāda attieksme ir jākultivē arī turpmāk. Kristiešiem šajā ziņā ir jādod labs piemērs. Lai svētais Stefans, svētais Laurencijs un citi diakoni, ar kuriem pamatoti lepojas Baznīca, iedvesmo mūs kalpot līdzcilvēkiem Kristus mīlestības vārdā!

Novēlot visiem lasītājiem 
svētīgu maija mēnesi,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu jūnijs 2020