Otrdiena, 2. jūnijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Februāra mēnesis Baznīcā

Februāra mēnesī atvadāmies no Kristus Dzimšanas svētku noskaņas, lai 26. februārī ar Pelnu trešdienu ieietu Gavēņa laika liturģijā. Tradicionāli ar Kunga Prezentācijas svētkiem no­slēdzam pārdomas par Ziemassvētku noslēpumu, turklāt šie svētki, kurus svinam 2. februārī, ir arī īpaša diena Dievam veltītajām jeb konsekrētajām personām. Šajā dienā, pieminot Kristus ieiešanu Jeruzalemes svētnīcā, tiek svētītas sveces un liturģiskie priekšraksti mūs mudina dievkalpojuma laikā doties procesijā. Šie Rietumu un Austrumu Baznīcā labi pazīstamie, senie svētki tiek saukti par Kunga Prezentācijas svētnīcā svētkiem. Vecās derības priesteris Simeons un atraitne Anna izsaka visas Dieva tautas prieku par pestīšanas dāvanu un priekpilno cerības vēsti, kura tiek apliecināta un pasludināta.

Atzīmējot Konsekrētās dzīves dienu, 1. februāra vakarā pulksten 18.00 visi Latvijas klosteru brāļi un māsas un visi Dievam veltītie cilvēki no dažādām kongregācijām un ordeņiem ir aicināti uz svinīgu Svēto Misi Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, lai, ticīgo kopienas lūgšanas ieskauti, paustu pateicību par sava dzīves aicinājuma dāvanu. Šis dievkalpojums tiks translēts LTV svētdien, 2. februārī.

Tieši konsekrēto aicinājums mums ļauj labāk saprast svētās mātes Terēzes vārdus: “Daudzi cilvēki jauc darbu ar aicinājumu. Aicinājums nav darbs. Aicinājums nozīmē piederēt Jēzum.” Dzīvojot konsekrētu dzīvi, Kristum ticīgie sev par mērķi izvirza Svētā Gara vadībā pēc iespējas ciešāk sekot Kristum, atdot sevi Dievam, kuru viņi mīl vairāk par visu, un, tiecoties uz mīlestības pilnību, kas kalpo Dieva valstībai, rādīt un sludināt Baznīcā nākamās valstības godību (sal. Vatikāna II koncils).

Izmantosim šo svētku dienu, lai pateiktos tiem, kuri, būdami uzticīgi savai konsekrācijai, darbojas draudzēs, kalpo slimajiem, ir iesaistījušies izglītības un audzināšanas misijā un veic nenovērtējamo lūgšanas kalpojumu. Svinot Konsekrētās dzīves dienu, mēs visi esam aicināti pateikties par dzīvības dāvanu, ko esam saņēmuši no Dieva un ko varam Viņam veltīt.

Zīmīgi, ka arī rubrikā Mēneša liecinieks iepazīsimies ar katehēti, ikonu gleznotāju un pasniedzēju, kas ir Dievam veltīta persona,   ar māsu Ņinu. Viņas darbi ir iepazīstami ne tikai daudzos Latvijas dievnamos, bet kā pateicības un cieņas apliecinājumi ir dāvināti arī Vatikāna valsts augstākajām amatpersonām un arī pašam pāvestam Franciskam.

Lai konsekrēto dzīves liecība mums palīdz labāk apzināties Kristus sekotāju neatkārtojamo svētības un žēlastības ceļu!


11. februāris – Slimnieku diena
Svinot Lurdas Dievmātes svētkus, Baznīca aicina lūgties par slimniekiem un viņus apmeklēt, lai stiprinātu šo cilvēku cerību un viņus mudinātu rast iespēju saņemt gan Izlīgšanas, gan Slimnieku sakramenta žēlastību. Pasaules slimnieku dienu 1992. gada 13. maijā iedibināja pāvests Jānis Pāvils II, aicinādams pārdomāt ciešanu noslēpumu, lūgties par slimniekiem un būt līdzcietīgiem.

Ar slimnieku svēto svaidīšanu un priesteru lūgšanām visa Baznīca uztic slimniekus Kungam, lūdzot, lai Viņš atvieglinātu slimo ciešanas un tos glābtu; vēl vairāk – Baznīca mudina, lai arī viņi paši, vienojoties ar Kristus ciešanām un nāvi, sniegtu savu ieguldījumu Dieva tautas labā. Ar savām ciešanām un nāvi pie krusta Kristus ir piešķīris ciešanām jaunu jēgu: turpmāk tās var mūs darīt līdzīgus Kungam un vienot ar Viņa ciešanām, kas nesa pestīšanu.

“Dziediniet slimos!” (Mt 10, 8) – Baznīca šo uzdevumu ir saņēmusi no Kunga un cenšas to izpildīt, gan rūpējoties par slimniekiem, gan aiz­lūdzot par viņiem.

Veselības aprūpes kalpojums, saka pāvests Francisks, ir arī draudžu un kopienu pienākums. Nedrīkstam aizmirst to ģimeņu maigo mīlestību un izturību, kuras rūpējas par saviem bērniem, vecākiem vai tuviniekiem, kas ir hroniski slimi vai ar kādu invaliditāti. Ārsti un medmāsas, priesteri, konsekrētās personas, brīvprātīgie, ģimenes un visi, kuri rūpējas par slimniekiem, līdzdarbojas šajā ekleziālajā misijā. Lai katrs Baznīcas loceklis dzīvo ar mīlestību pret aicinājumu kalpot dzīvībai un veselībai – uz to mūs mudina Svētais tēvs Francisks


Gatavošanās Gavēņa liturģiskajam laikam
Ar Pelnu trešdienu 26. februārī mēs iesākam Lielā gavēņa liturģisko laiku, kurš mūs sagatavos Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Gavēņa laiks ilgst līdz Klusajai sestdienai un ietver četrdesmit sešas kalendārās dienas. Sešas svētdienas no gavēņa ir izslēgtas, jo Kunga augšāmcelšanās dienas ir nozīmīgāki svētki nekā Gavēņa laiks. Četrdesmit dienu ilgums, kā arī tas, ka Gavēņa laiks sākas ar Pelnu trešdienu, tika noteikts 325. gadā Nīkajas koncilā. Savu nosaukumu Pelnu trešdiena ieguvusi no tā, ka pirmajos gadsimtos Baznīcā šajā dienā tie, kas bija izdarījuši smagu grēku, tika apkaisīti ar pelniem un guva grēku nožēlotāja statusu. Pelni kā iznīcības un grēku nožēlas simbols bija pazīstami gan Austrumu tautām, gan jūdiem. Katoliskajā Baznīcā pelnu simbolika tika izmantota, arī ievadot amatā jaunu pāvestu. Jaunievēlēta pāvesta acu priekšā viens no kardināliem sadedzināja vilnas dzijas pavedienu, lai parādītu visas esamības niecību un zudību. Pelni norāda uz grēku nožēlu un atgriešanās nepieciešamību.

Gavēnis ir laiks, kad mums jāatgriežas savā sirdī, tas aicina uz īpašu sirds un prāta tuvību ar Dievu. Tieši šajā iekšējas tuvības stāvoklī īstenojas galvenais Gavēņa uzdevums – atgriešanās – un tiek praktizēta gavēšana, lūgšana un žēlsirdība, šīs trīs realitātes, kas veido vienu un dzīvina cita citu.

Gavēnis nav vienīgi atteikšanās no pārtikas; nav nekāda labuma miesai atteikt ēdienu, ja sirds neatsakās no netaisnības, bet mēle – no ļauniem vārdiem. Gavēnis ir maiguma, pacietības un miera laiks, kurā dvēsele mācās piedot netaisnību, neievērot apvainojumus, aizmirst uzbrukumus. Un lai garīgā atteikšanās nav skumja; lai tā ir svēta! Lai nav dzirdamas žēlošanās nopūtas; lai izskan patiess prieks – mūs mudina Baznīcas tēvi.


Pavesta lūgšanu nodoms februārim
“Lūgsimies, lai tik daudzo migrantu – noziedzīgu cilvēktirdzniecības darījumu upuru – saucieni tiek uzklausīti; arī viņi ir mūsu brāļi un māsas.”

Pateicoties pāvesta Franciska iniciatīvai, Cilvēka integrālās attīstības dikastērijā jeb ministrijā ir izveidota Migrantu un bēgļu nodaļa. Pirms dažiem mēnešiem pāvests lūdza novietot uz krusta glābšanas vesti kā atgādinājumu par nepieciešamību glābt katra cilvēka dzīvību un par morālisko pienākumu, kas vieno ticīgos un neticīgos.

Baznīca īpaši rūpējas par tiem, kuri bēg no kara, vardarbības, politiskas vai reliģiskas vajāšanas, galējas nabadzības un dabas katastrofām, tostarp tām, ko izraisījušas klimata pārmaiņas. Migranti mums atgādina par to, ka šeit, virs zemes, esam ceļotāji un viesi (sal. Ebr 11, 13). Daļa no viņiem ir lolojuši cerības, kuras nav bijušas reālistiskas un novedušas pie smagas vilšanās. Negodīgi cilvēktirgoņi ļoti bieži izmanto migrantu nevarību, lai iedzīvotos uz viņu rēķina un īstenotu savus noziedzīgos mērķus. Vienaldzība pret mig­rantiem ir grēks, mums atgādina Baznīca. Ir jāpalīdz ikvienam; ir jāglābj ikviens cilvēks, jo mēs katrs esam atbildīgs par sava tuvākā dzīvību – tieši par to Tiesas brīdī mums jautās Kungs. Tāpēc Baznīca ir aicinājusi un aicina visus labas gribas cilvēkus apvienot spēkus cīņā par cilvēktirdzniecības izskaušanu un palīdzības sniegšanu mūsdienu verdzības upuriem.


Šo pārdomu noslēgumā Mieram tuvu redakcijas vārdā vēlos pateikties visiem garīdzniekiem par Dieva Vārda komentāriem, atbalstu un iesaistīšanos izdevuma tapšanā un izplatīšanā.

Lai Dieva Vārda gaisma, kura izgaismo cilvēces nākotni, mums visiem palīdz izprast pašreizējo brīdi, lasīt laika zīmes un būt sagatavotiem mūžīgās dzīves dāvanai.


Vēlot bagātīgu Dieva svētību,
bīskaps Andris Kravalis

Mieram tuvu jūnijs 2020