Pirmdiena, 20. janvāris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Janvāra mēnesis Baznīcā

Jauns gads kā jauns sākums
Vienmēr esmu apbrīnojis mūsu brāļus pareiz­ticīgos, kuri Kristus Dzimšanas svētkus svin nedēļu pēc Jaunā gada sagaidīšanas. It īpaši tādēļ, ka viņu liturģiskajā tradīcijā pirms Ziemas­svētkiem vairāku nedēļu garumā ir paredzēta visai stingra gavēšana. Man šķiet, ka trokšņainā gadu mijas svinēšana, kurai komunisma gados tika apzināti piešķirts teju pseidoreliģisks raksturs, padara šo svētīgo ieradumu plašākam ticīgo pulkam grūti īstenojamu. Es, protams, kategoriski iebilstu pret iespējamām modifikācijām liturģiskajā kalendārā, jo laimīgā kārtā tā sauktie Pareizticīgo Ziemas­svētki sakrīt ar manu dzimšanas dienu, taču jāatzīst, ka situācija ir visai absurda.

Taču arī katoļiem ir līdzīgi izaicinājumi. Viens no tiem ir katra jaunā gada pirmā diena, kad esam aicināti godināt Kristus Māti kā Theotokos jeb Dieva Dzemdētāju. Gan kristoloģiskais, gan arī marioloģiskais akcents piešķir garīgu nozīmi jaunā gada sagaidīšanai, ļaujot apzināties, ka laiks ir liela Dieva dāvana, kuru jāprot pareizi izmantot. Apsveicami ir rosinājumi piešķirt Jaunā gada sagaidīšanai kādu nebūt liturģisku saturu, tā, piemēram, daudzi dievbijīgi Latvijas katoļi, pavadot “veco” gadu, pulcējas uz lūgšanu naktīm, pat ja Romas liturģiskajā kalendārā nekas tāds nav paredzēts. Tajā pašā laikā Pusnakts Mise Ziemas­svētkos vēl ir visai reta parādība mūsu draudzēs un tiek uzskatīta par zināmu eksotiku, lai arī faktiski šis ir pats svarīgākais dievkalpojums, svinot Kristus dzimšanu... Latvija vispār ir liturģisko inovāciju zeme, ne velti viens no mūsu priesteriem savā komentārā kritizē mūžseno tradīciju saglabāt Betlēmes reprezentāciju līdz pat 2. februārim, neraugoties uz to, ka Ziemassvētku liturģiskais laiks jau sen ir beidzies Kunga Jēzus Kristīšanas svētkos, kurus šogad svinēsim 12. janvārī.

Ja kādu interesē mans necilais viedoklis šajā sakarā, esmu par to, ka notiek kustība, eksperimenti un refleksijas, jo, kā to vairākkārt ir sāpīgi atgādinājusi vēsture, nekas nav bīstamāks par stag­nāciju. Jebkurā gadījumā svētīgi būsim, ja gada pirmajā dienā atradīsim ceļu uz dievnamu, lai godinātu Kristus un mūsu Māti Mariju!

Janvāri izrotā arī daudzas citas vērā ņemamas piemiņas dienas. Īpašu garīgu akcentu gada sākumam piešķir Triju ķēniņu jeb Zvaigznes diena 6. janvārī, kad pieminam Jēzus Kristus epifāniju – parādīšanos tautām. Janvārī godināsim daudzus svētos, piemēram, svēto Agnesi, svēto Vincentu, svēto Jāni Bosko un citus.

Sadaļā Mēneša svētais sastapsim kādu līdz šim nepazītu personību – godājamo Pjetro Di Vitāli, semināristu no Sicīlijas, kurš pameta šo pasauli 1940. gada 29. janvārī, 23 gadu vecumā, tā arī nekļuvis par priesteri. Taču viņa dedzība, sekojot savam aicinājumam, ticības dziļums un tikumu varonība nevarēja palikt nenovērtēti. Uzticēsim šī Dieva kalpa aizbildniecībai esošos un nākamos Latvijas semināristus un priesterus. Māras zemei ir ļoti vajadzīgi aicinājumi uz priesterību!


Tradicionālā lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību
Arī šogad svarīgu akcentu janvārim piešķir Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, kura tradicionāli sākas 18. janvārī un noslēdzas Svētā Pāvila atgriešanās svētkos 25. janvārī. Šogad garīgā tēma ir izvēlēta no Apustuļu darbu 27. un 28. nodaļas, kuras atspoguļo ļoti specifisku svētā Pāvila pieredzi. Šāda izvēle ir pašsaprotama, jo to ir veikuši Maltas kristieši. Reti kura mūsdienās pastāvoša valsts var lepoties ar to, ka tās nosaukums ir at­rodams Bībelē. Apustuļu darbu noslēgumā varam lasīt, ka pēc kuģa avārijas svētais Pāvils kopā ar citiem bēdubrāļiem tiek neparasti viesmīlīgi uzņemts Maltā: “Izglābušies mēs uzzinājām, ka šo salu sauc Malta. Iezemieši izrādīja mums neparastu viesmīlību. Viņi iekūra uguni, jo lija lietus un bija vēsi, un mūs visus uzņēma.” (Apd 28, 1-2) Zīmīgi, ka citos Bībeles tulkojumos, piemēram, Jeruzalemes Bībeles versijā “viesmīlība” tiek tulkota kā “cilvēciskums”. Ir vērts atcerēties svētā Ireneja vārdus – viņš uzsvēra, ka viss, kas ir patiesi cilvēcīgs, ir kristīgs. Lūdzoties par kristiešu vienotību, centīsimies vairāk meklēt un saskatīt to, kas mūs vieno, nevis to, kas mūs citu no cita atšķir.

Nozīmīgu papildinājumu dziļākai izpratnei par patiesu ekumenismu iegūsim, iedziļinoties sadaļā Mēneša liecinieks, kurā ar savas dzīves liecību dalās Lidija Lasmane. Arī viņa saka: “Pats galvenais ir, lai mēs nezaudētu cilvēcību.” Šai izcilajai sievietei, kura ir saņēmusi vairākus augstus valsts apbalvojumus, nav vajadzīga nekāda īpaša reklāma. Pazīstam viņu kā nelokāmu disidenti, kura, par spīti smagajiem pārbaudījumiem, nav varējusi pieņemt padomju okupācijas netaisnību. Viņai piemīt ne­apstrīdama morālā autoritāte.

Lasot par Lidiju Lasmani, man daudzreiz ir bijusi vēlēšanās redzēt šo personību, līdz, pateicoties kādam televīzijas raidījumam, šāda iespēja radās. Uzreiz bija skaidrs, ka šī kundze ir dziļas ticības cilvēks. Kristus ir viņas dzīves pamats un spēka avots. Arī savu smago Golgātas ceļu viņa nebūtu varējusi iziet bez Dieva palīdzības un atbalsta. Tiekties pēc garīgas vienības ar Kristu nozīmē iet vislabāko un drošāko ekumenisma ceļu.


Pāvesta lūgšanu nodoms
Arī šogad turpināsim uzticīgi atbalstīt Svēto tēvu viņa lūgšanu nodomos. Pagājušā gada novembra mēnesī pāvests Francisks, atgriežoties no apustuliskās vizītes Japānā, lidoja cauri Latvijas gaisa telpai un nosūtīja telegrammu mūsu valsts prezidentam; tajā viņš apliecināja, ka lūdzas par Latvijas tautu. Patīkami apzināties, ka lūgšanas saikne starp mums un pāvestu ir abpusēja.

Jau ceturto gadu katram mēnesim ir tikai viens pāvesta lūgšanas nodoms. Janvārī tas ir veltīts miera tēmai: “Lūgsimies, lai Jēzus mācekļi, ticīgie, kā arī visi labas gribas cilvēki kopīgiem spēkiem veicina pasaulē mieru un taisnīgumu!”

Miera tēma vienmēr ir aktuāla un svarīga. Tai bija atvēlēta būtiska vieta Vatikāna II koncilā, apstiprinājumu tam varam rast pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes. Zīmīgi, ka vienīgais oficiālais latviešu bīskapu pienesums Koncila darbam ir Juliāna Vaivoda rakstiski iesniegts apliecinājums tam, ka Padomju Savienība neplāno agresīvu karu. Pētot Koncila protokolus jeb Acta Synodalia, man nav izdevies atrast nevienu citu oficiāli reģistrētu dokumentu, kuram būtu saikne ar Latviju.

Kopā ar Svēto tēvu lūgsimies par mieru visā pasaulē, it sevišķi kara skartajos reģionos. Lai Dievs vairo paliekošu mieru arī mūsu sabiedrībā un mūsu sirdīs!

Novēlot Dieva svētību Jaunajā gadā,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu janvāris 2020