Piektdiena, 6. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Decembra mēnesis Baznīcā

Advents – klusuma, gaidīšanas un cerības laiks
Cienījamie Mieram tuvu lasītāji, Advents kā jauns liturģiskā laika posms un Baznīcas gada sākums mums dāvā iespēju auglīgi sa­gatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem. Šajā cerību un Kunga gaidīšanas laikā mēs esam aicināti lūgt un iedziļināties Dieva Vārdā, bet pāri visam – kļūt par Kristus gaismas atspulgiem. Lai gaišs, svētīgs un Dieva žēlastībām bagāts ir jaunais Baznīcas liturģiskais gads!

Vārds advents nāk no latīņu valodas vārda adventus un var tikt tulkots kā atnākšana, ierašanās, parādīšanās. Baznīcas dzīvē šis liturģiskais laika posms bija pazīstams jau 5. gadsimtā. Ļoti ātri, jau nākamajā gadsimtā, šis atturības, gandarīšanas un arī gavēņa laiks Baznīcā tika atzīmēts visā Eiropā. Vēlāk Baznīcas liturģijā tika izcelta un uzsvērta kristīgā cerība un pacietīga, pateicības pilnas gaidīšanas attieksme. Adventa laiks mums atgādina trīskāršu Kristus atklāšanās aspektu: Viņa vēsturisko piedzimšanu Betlēmes grotā, Viņa ienākšanu cilvēka sirdī un visbeidzot Kristus otr­reizējo atnākšanu godībā.

Daudzās baznīcās šo laiku iezīmē Rorātmises, kurās īpaša vieta tiek ierādīta Jaunavai Marijai. Adventa vainags un sveces ir izteiksmīgi gaidīšanas laika simboli. Svece ir Kristus – pasaules Gaismas – simbols. Adventa vainagā ievietoto četru sveču pakāpeniska aizde­dzināšana simbolizē Kristus dzimšanas tuvošanos, bet vainaga zaļie zari ir dzīvības uzvaras pār nāvi simbols. Pats vainags simbolizē arī mūžību.

Ar īpašu Adventa sveci mēs paužam pateicību Jaunavai Marijai, Kunga Mātei, kura kā rītausma sagatavo saullēktu, pasaules Gaismas, Jēzus Kristus atnākšanu. Marija ir “Adventa Jaunava”. Esam aicināti mācīties no viņas, lai patiesi ieietu šajā žēlastības laikā un ar prieku un atbildību sagaidītu Dieva ierašanos mūsu personiskajā un sabiedrības dzīvē.

Skaista Adventa tradīcija ir Betlēmes ainiņas atveidojums, ko izmanto gan ģimenēs, gan draudzēs. Jaunavas Marijas, Jāzepa, eņģeļu, ganu un citu Ziemassvētku personāžu figūras palīdz atcerēties Kristus piedzimšanas notikumu, pēc tā ilgoties un to gaidīt.

Ļoti bieži šajā liturģiskajā laikā draudzēs, klosteros, kopienās tiek dota iespēja uzņemt Jēzus figūriņu savās mājās vai savā cellē.

Pārfrāzējot bieži citētu filozofisku atziņu, par Adventu mēs varam sacīt: “Pasaki man, ko tu gaidi, un es pateikšu, kas tu esi.” Protams, Advents nemaina Dievu, bet tas padziļina mūsu ilgas un cerības. Apcerot Dieva Vārdu šajā liturģiskajā laikā, pārdomājam Dieva apsolījuma piepildījumu, ko sludinājuši pravieši un Kunga kalpi. Mēs lūdzam, lai Dievs mums ļauj atklāt un pie­dzīvot pestīšanas apsolījumu šeit un tagad. Advents mums atgādina, ka ir jābūt gataviem satikt Kungu katrā mūsu dzīves mirklī. Kā signalizācija pamodina nama iedzīvotājus, tā Advents “sapurina” kristiešus, kuriem draud aizmigšana ik­dienas dzīves rutīnā un apjukums šodienas steigā.

Pāvests Benedikts XVI ir teicis, ka liturģiskā gada mērķis ir nepārtraukti atsaukt atmiņā pestī­šanas vēsturi, atmodināt sirds atmiņu, lai varētu atpazīt cerības zvaigzni. Priecāties, jo Kungs ir tuvu!


Kristus Dzimšanas svētki

Ar pirmo Adventa svētdienu Baznīcas dzīvē sākas jauns liturģiskā laika posms. Savukārt Kristus Dzimšanas svētki mūs ieved jaunā – Ziemas­­svētku liturģiskajā laikā.

Būdami nozīmīgākie Baznīcas svētki pēc Lieldienām, kad svinam Kristus augšāmcelšanos, arī Kristus Dzimšanas svētki iesākas ar vigīliju. Parasti šajā vakarā mēs ģimenes lokā dalāmies ar oblātēm – šī tradīcija aicina uz pateicību, piedošanu, tuvākmīlestību. Kristus Dzimšanas svētki īpašā veidā ir ģimenes svētki, jo Dievs izvēlas cilvēku ģimeni, lai ienāktu šajā pasaulē. Svētku mielasts, Evaņģēlija grāmata, nedaudz siena uz svētku galda var palīdzēt atsaukt atmiņā bērna Jēzus gul­dīšanu salmos Betlēmes grotā.

Laužot oblātes, šo svētīto upura maizi, mēs vēlamies kļūt arvien labāki un Dievam tīkamāki. Oblāšu laušanas tradīcija ir pirmo kristiešu dzīves un kulta forma, par kuru svētais Lūkass Apustuļu darbos rakstīja, ka “viņi palika kopienā un apustuļu mācībā, maizes laušanā un lūgšanā” (Apd 2, 42). Maize ir Dieva, Radītāja dāvana un cilvēku roku darba auglis. Kad visi kopā sēžamies pie galda ieturēt maltīti, mēs dalāmies ar maizi un citiem ēdieniem, kas izsaka savstarpēju vienotību un mīlestību. Turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no tās, ģimenes locekļi cits citam novēl Dieva svētību, stipru ticību, dziļu mīlestību, nešaubīgu cerību, veselību un priecīgus svētkus.


Marija – decembra mēneša aizbildne

Īpašā veidā decembra mēnesī tiek godināta Vis­svētākā Jaunava Marija – gan kā Adventa laika aiz­bildne, gan kā Svētās Ģimenes māte un Kristus Māte.

Šogad 9. decembrī (parasti 8. decembrī) Baz­nīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo ieņemšanu tika pasludināta 1854. gadā. Tikai dažus gadus vēlāk Marija pati apstiprināja šo dogmu ar notikumiem Francijas ciematā Lurda.

Jaunavas Marijas svētki visciešākā veidā saistīti ar Jēzu Kristu. Protams, centrālo vietu liturģijā ieņem Kristus. Tāpat kā planētas ap sauli, tāpat arī Vissvētākā Jaunava Marija un citi svētie ieņem vietu ap Kristu.


Pāvesta lūgšanu nodoms decembrim
Lai ikviena valsts veic nepieciešamos pasā­kumus, lai nodrošinātu to, ka bērnu nākotne ir prioritāte, un it īpaši attiecībā uz tiem bērniem, kuri cieš.
Šī mēneša pāvesta lūgšanu nodoms mums liek atbildēt uz jautājumu: vai bērns ir mūsu sabiedrības prioritāte? Protams, bērns vispirms būs vecāku prioritāte, viņu lolojums un acuraugs. Tomēr tā ir arī visas sabiedrības atbildība, lai ikviens bērns justos mīlēts, respektēts, lai viņš saņemtu atbalstu un viņam būtu iespēja attīstīt savas spējas un talantus.

Ikviena bērna pirmā un dabiskā vide ir ģimene, kas nodrošina viņa fizisko un garīgo attīstību. Visiem vecākiem, kuriem Kungs ir devis lielo žēlastību un arī atbildību audzināt bērnus, vēlos atgādināt kādus skaistus vārdus, ko sacījis karmelītu tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus: “Vislielākais mīlestības akts, ko mēs varam veikt pasaules un cilvēces labā, ir izaudzināt tai svēto. Šis svētais var būt kāds cits vai mēs paši.”

Ļoti saistoša un uzrunājoša šajā mēnesī ir aug­lības veicināšanas speciālistes, vecmātes Annas Suhanovas liecība, kuru varat lasīt rubrikā Mēneša liecinieks. Daudzas Latvijas ģimenes ir pateicīgas Annai par palīdzību tajā, lai viņi varētu ieņemt bērniņu, kas ir laulības dzīves skaistākā dāvana un rota.

Vēl turpinot bērnu prioritātes tematu, atgādināšu, ka jau sesto gadu novembra mēnesī svinējām Bāreņu svētdienu. Joprojām vairāk nekā 800 bērnu Latvijā dzīvo bez vecākiem bāreņu namos. Pajautāsim, vai mēs esam darījuši visu, lai palīdzētu tām savas draudzes ģimenēm, kas ir adoptējušas bērniņu vai kļuvušas par audžu­ģimenēm. Iesaistīsimies lūgšanā un konkrētā rīcībā, lai palīdzētu bērniem, kuriem trūkst mīlestības un vecāku klātbūtnes un kuri fiziski vai garīgi cieš.

Lai jaunais Baznīcas gads, Adventa laiks un Kristus Dzimšanas svētki ir prieka, garīgu pārdomu un Dieva Vārdā balstītu lūgšanu piepildīts laiks!


Bīskaps Andris Kravalis

Mieram tuvu decembris 2019