Svētdiena, 15. septembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Septembra mēnesis Baznīcā

Ticības ceļš kā dzīves skola Kristus vadībā
“Dārgais Mieram tuvu draugs” – ar šādiem vārdiem komentāru vienai no mēneša svētdienām sāk kāds no mūsu izdevuma līdzstrādniekiem – priesteriem. Uzdrošinos izmantot šos vārdus arī savam nelielajam apcerējumam, klusībā cerot, ka mēs, kurus vieno šī mazā grāmatiņa, esam draugi.
Draugs ir tas, kurš dalās, kurš dod ar prieku. Izcilajai latviešu esejistei Zentai Mauriņai pieder šādi vārdi: “Lietas, kas izraisa prieku, nav derīgas, bet gan vajadzīgas. Tādēļ viens no lielākajiem grēkiem ir tas, ka nesniedzam cilvēkam to prieku, ko viņš gaida.” Kāds cits kristietis, latviešu rakstnieks un publicists Kārlis Skalbe daudz iedvesmas savai personiskajai kultūrai un daiļradei esot smēlies tieši no draugiem. Viena no lielākajām vērtībām, ar kuru esam aicināti dalīties, ir gudrība…
Septembris katram liek justies nedaudz akadēmiskam, jo pēc garajām vasaras brīvdienām, kuru laikā, šķiet, visas zinības jau ir aizmirstas, skolās sākas kārtējais mācību gads, arī daudzās Latvijas augstskolas no jauna pulcina studentus. Bet kas tad ir īstā gudrība? Vai tās ir zināšanas un prasmes? Gan vienu, gan otru kompetenci var attīstīt salīdzinoši viegli. Mūsdienās, lielā mērā pateicoties interneta resursiem, ir zināmi un pieejami informācijas avoti, kā arī dažādas metodikas. Taču gudrību, it sevišķi garīgo gudrību, tā saukto “sirds gudrību” iegūt nav nemaz tik viegli. Tā ir liela Dieva dāvana, kuru varam kopt un vairot tikai ar Viņa palīdzību.

Dievs savos svētajos septembrī
Visi svētie esot teologi, neraugoties uz to, vai viņiem ir akadēmiska izglītība vai nav. Svētais Akvīnas Toms, viens no izcilākajiem prātiem cilvēces pastāvēšanas vēsturē, un svētā Katrīna no Sjēnas, analfabēte bez izglītības, ir vienlīdz izcili Dieva Mīlestības skolotāji.
Arī starp svētajiem, kurus Baznīca godina septembrī, varam atrast daudzus Dieva gud­rības lieciniekus. Svētais Jānis Hrizostoms, tāpat svētais Roberts Bellarmīns iemieso gan izcilu intelektu, gan arī dziļu autentiska garīguma pieredzi. Svētie Kornēlijs un Cipriāns, kā arī svētais Januārijs sniedz augstākās mīlestības liecību, pēc Kristus piemēra atdodot savu dzīvību par saviem draugiem. Franču Baznīcas lepnums svētais Vincents de Pols atgādina nesavtīgas tuvākmīlestības svētīgo gudrību, svētais Pio ar neskaitāmiem brīnumiem vēl savas dzīves laikā ir apliecinājis Dieva varenību, kura darbojas, pārsniedzot zinātnes noteiktos iespējamības ierobežojumus. Nevar atstāt bez uzmanības arī svēto Mateju, Korejas mocekļus un daudzus citus svētos. Ģimenisku akcentu septembra liturģiskajam kalendāram pie­šķir Vissvētākās Jaunavas Marijas Vārda dienas svinības, savukārt visaugstāko gudrību apliecina Svētā Krusta pagodināšanas svētki, kuru nozīmi pilnībā izsaka svētā Pāvila vārdi: “Kad jūdi prasa zīmes un grieķi meklē gudrību, mēs tā vietā sludinām krustā sisto Kristu, kas jūdiem ir piedauzība, bet pagāniem – muļķība, bet aicinātajiem – gan jūdiem, gan grieķiem – Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība.” (1 Kor 1, 22-24)
Sadaļa Mēneša svētais šomēnes ļauj iepazīt izcilu personību no Karmela garīgās ģimenes – svētīgo Mariju no Jēzus, kas bija viena no izcilākajām svētās Terēzes no Avilas garīgajām meitām.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Svētā tēva lūgšanu nodoms septembrim liek atcerēties vienu no līdz šim slavenākajiem pāvesta Franciska oficiālajiem dokumentiem, proti, otro viņa laikā izdoto encikliku Laudato Si!, kas ietver ar ekoloģiju saistītus jautājumus. Ir vērts atcerēties, ka šim vēstījumam ir arī apakšvirsraksts: “Rūpējoties par mūsu kopīgajām mājām.”
Septembrī Romas bīskaps mūs aicina pievērst uzmanību planētas ūdens vides, jūru un okeānu aizsardzībai: “Lai politiķi, zinātnieki un ekonomisti kopīgi darbojas jūru un okeānu sardzē!”
Ūdens esot dzīvības šūpulis, galu galā, cilvēks savā ķermeniskumā sastāv galvenokārt no ūdens, kam pievienota sauja minerālu. Kāds mans draugs biologs bieži saka – tehniski cilvēks esot satraukuma pilns gurķis…
Tas, protams, ir joks, taču nedrīkstam aizmirst, ka ekoloģiskā situācija jau sen smaidu neizraisa. Dievs, radot pasauli, to ir uzticējis cilvēka rūpēm un atbildībai. Ir vērts padomāt, kāda ir mūsu attieksme pret uzticēto. It īpaši situācija ūdens vidē raisa daudz bažu. Mehāniskais piesārņojums vien katru gadu liek iet bojā tūkstošiem jūras dzīvnieku, nemaz nerunājot par ķīmisko un bakte­rioloģisko kaitējumu, ko ūdens ekosistēmai nodara cilvēka saimnieciskā darbība.
Vienosim sirdis, kopīgi ar pāvestu lūdzoties šajā visai cilvēcei svarīgajā nodomā!

Novēlot svētīgu rudens sākumu visiem,
it sevišķi skolēniem, studentiem,
skolotājiem un pasniedzējiem,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu septembris 2019