Pirmdiena, 10. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Jūnija mēnesis Baznīcas dzīvē

Senā katoliskā devīze caur Mariju pie Jēzus! savā veidā materializējas, jūnijam nomainot maiju. Ja maijs jau izsenis tiek dēvēts par Dievmātes mēnesi, tad jūnija garīgo noskaņu nosaka Vissvētās Jēzus Sirds devocija, kuras svētkus šogad svinēsim diezgan agri, jau 8. jūnijā. Šķietami sarežģītais un, iespējams, daudzu skatījumā, vecmodīgais svētku nosaukums atspoguļo vienkāršāko un arī būtiskāko patiesību par Dievu, proti, to, ka Viņš ir Mīlestība! Dievs ne tikai mūs mīl, Viņš pats ir substanciāla Mīlestība. “Lūk, Sirds, kas tik ļoti ir mīlējusi cilvēkus,” – ar šiem vārdiem 1675. gadā Jēzus atklāja māsai Margaritai Marijai savas caurdurtās Sirds noslēpumu, aicinot Baznīcu tuvākajā piektdienā pēc Vissvētākā Sakramenta svētku oktāvas svinēt īpašus svētkus Viņa Sirds godam.

Ņemot vērā īpašos šīs devocijas rašanās apstākļus, nozīmīgu kristoloģisku papildinājumu tai piešķir arī paši Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki, kurus svinējām jau 31. maijā. Lai arī atziņa par to, ka tieši Euharistija veido Baznīcu, būdama tās avots un garīgās dzīves virsotne, tika no jauna formulēta Vatikāna II koncila kostitūcijā Lumen gentium, tā pati par sevi ir ļoti sena un vienmēr bijusi svarīga. Atcerēsimies, ka šie svētki radās laikā, kad dažādas maldu mācības pakļāva šaubām Kristus reālo klātesamību Euharistijā. Ticība, šī lielā Dieva dāvana, mums ļauj pazemīgi un ar lielu bijību pieņemt Trīsvienīgā Dieva realitāti un no tās dzīvot, arī pašiem mācoties mīlēt no sirds. Mīlēt tā, kā Dievs mīl. Savukārt Euharistija šo būtisko kristieša aicinājumu konkretizē, mūs piesaistot Dieva mīlestībai tik cieši, cik vien tas ir iespējams. Saikni starp Jēzus Sirds devociju un Euharistiju savā komentārā svētku dienai lieliski izceļ Aglonas dekāns priesteris Daumants Abrickis. Arī citi jūnija svētdienu un daudzo svētku dienu komentāri ir saturīgi un sniedz mums dziļāku izpratni par liturģiski svinamo dienu nozīmi, tajos kā vienmēr atradīsiet daudz garīga stiprinājuma un noderīgu padomu.

Dieva svētie jūnija mēnesī
Jūnija mēnesis ir bagāts ar svēto atceres dienām, visus nemaz nevar uzskaitīt, taču par katru no tiem jūs varat atrast nelielu aprakstu attiecīgajā Mieram tuvu lappusē. Īpaši jāpiemin Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas atcere 24. jūnijā, kura šogad iekrīt svētdienā. Parasti svētdienas liturģija šajos gadījumos dominē, taču ne šoreiz, turklāt tas nebūt nav saistīts ar to, ka Jāņudiena ir populārākā latviešu tautas ikgadējā nacionālā tradīcija. Visa katoliskā Baznīca šajā svētdienā godinās Jēzus priekšgājēju, jo svētais Jānis Kristītājs un viņa īstenotā misija ir nesaraujami saistīta ar mūsu Pestītāju. Ievērības cienīgs ir kaut vai tas, ka, atšķirībā no citiem svētajiem, Baznīca svin Jāņa Kristītāja dzimšanu, nevis viņa dies natalis jeb nāves dienu. Vēl viens izņēmums, protams, ir Dievmāte, kuras statuss svēto pulkā ir pavisam īpašs.

Starp izcilākajām personībām, kuras Baznīca godina jūnijā, noteikti jāmin svētie apustuļi Pēteris un Pāvils, kurus atceramies 29. jūnijā. Šie Baznīcas stūrakmeņi katrs savā veidā ir pierādījuši, ka viss ir iespējams tiem, kas paļaujas uz Dievu. Dieva tautā jau gadsimtiem ilgi ir iecienīts svētais Antonijs no Padujas, kuru godināsim 13. jūnijā, svētais Justīns, svētais Irenejs un daudzi citi. Turklāt, nedaudz izejot no ierastā liturģiskā lūgšanas ietvara šim mēnesim, 20. jūnijā varam sākt novennu par Latviju, piesaucot godināmā Robēra Šūmaņa aizbildniecību. Šī izcilā politiķa, viena no Eiropas Savienības idejas pamatlicējiem, beatifikācijas process ir sācies jau sen, taču, kā zināms, katrai beatifikācijai ir nepieciešams brīnums. Kas zina, varbūt savā Apredzībā Dievs tieši kādam no mums ļaus to piedzīvot...

Sadaļa Mēneša svētais mums atgādina svētā Aloizija Gonzagas aizkustinošo dzīves stāstu – Aloizijs dzīvoja 16. gadsimtā un nomira ļoti jauns; viņš pārstāvēja senu aristokrātisku dzimtu, taču jau no agras jaunības sajuta nepārvaramu aicinājumu veltīt sevi Dievam un iestājās toreiz vēl gluži nesen dibinātajā jezuītu ordenī. Pirmo svēto Komūniju Aloizijs saņēma no svētā Kārļa Boromeja rokām, ar kuru viņi bija labi draugi, savukārt Aloizija garīgais tēvs bija pats svētais Roberts Belarmīns. Taču jaunekļa miesīgais tēvs, kā vien varēdams, pretojās šim nodomam, šajā cīņā izmantodams visus līdzekļus. Aloizijs atteicās no pirmdzimtā dēla tiesībām, tādējādi sagraujot tēva cerības saistīt savas dzimtas nākotni ar viņu, savu vecāko dēlu. Bēdu salauzts, tēvs nomira 42 gadu vecumā... Savukārt svētais Aloizijs īstenoja savu sapni un iestājās jezuītu noviciātā Romā. Kopjot slimniekus briesmīga mēra laikā, kurš īsā laikā paņēma daudzu pilsētnieku, tai skaitā trīs pāvestu dzīvības, arī Aloizijs saslima un dažu nedēļu laikā nomira, pirms tam precīzi paredzējis savu nāves dienu. Viņš ir ne tikai studējošās jaunatnes Debesu aizbildnis, bet kopš 1991. gada pēc svētā Jāņa Pāvila II ini­ciatīvas tiek godināts arī kā AIDS slimnieku un viņu kopēju patrons. Jāpiezīmē, ka svētā Aloizija dzīves apraksts ir viens no kvalitatīvākajiem, ko ir nācies lasīt mūsu izdevumā. Par to varam pateikties Mieram tuvu līdzstrādniekiem.

Mēneša lieciniece mūs šoreiz uzrunā Ilze Rīderes kundze, smiltēniete ar saknēm Skaistkalnē. Smiltenes prāvests Ilzi raksturo kā Martu un Mariju vienā personā. Man šķiet, ka tas ir skaists kompliments garīgam cilvēkam. Pametusi ierasto vidi, Ilze nu jau gadu kalpo Bruknas Kalna svētību kopienā, palīdzot dzīves pabērniem atrast sevi Dievā.
Pāvesta lūgšanu nodoms

Šoreiz Svētā tēva lūgšanu nodoms skar realitāti, kura, manā skatījumā, ir gan mūsu laikmeta svētība, gan posts. Viss ir atkarīgs no tā, kā šis izcilais komunikācijas līdzeklis tiek izmantots. Tie, protams, ir sociālie tīkli. Pāvests mūs aicina lūgties: “Lai sociālie tīkli veicina solidaritāti, kā arī māca respektēt tuvāko viņa atšķirīgumā!”
Daudz nākas dzirdēt par briesmām, kuras rada šķietami nepastarpinātā tuvība, cilvēkiem sazinoties, pateicoties dižajam jaunāko laiku izgudrojumam – internetam. Bieži tiek radīta tikai klātbūtnes ilūzija, taču patiesībā cilvēki, izmantojot tikai šo komunikācijas veidu, cits no cita atsvešinās.

Taču sociālie tīkli ir tikai instruments, kuru cilvēks var gudri izmantot, kalpojot labajam. Tajā skaitā evaņģelizācijai. Protams, arī šeit pastāv briesmas. Par tām netieši runā priesteris Mihails Volohovs savā komentārā vienai no jūnija svēt­dienām: “Pastāv draudi nožņaugt Labo Vēsti sliktas komunikācijas valgos, .. izceļot konkrētajam brīdim vajadzīgās puspatiesības, apmaldoties sīkumainu skaidrojumu mežā. [..] Esam tik ļoti iekšā procesos, ka aizmirstam jautāt par to jēgu.” Cik patiesi vārdi! Taču tādēļ vēl jo aktuālāks ir Svētā tēva pamudinājums lūgties par to, lai tiktu svētdarīta arī šī, reizēm tik trauslā vide, cenšoties panākt, lai tā kalpo Dieva patiesībai.

Turklāt sociālie tīkli var mums palīdzēt labāk sagatavoties pāvesta Franciska vizītei mūsu zemē šī gada septembrī. Sociālajos tīklos Facebook un Twitter LRKB Informācijas centrs ir izveidojis speciāli šim notikumam veltītus kontus, kuros varēs sekot līdzi visām ar vizītes sagatavošanu saistītajām aktualitātēm, kā arī labāk iepazīt Svētā tēva mācību. Gan Facebook, gan Twitter konta nosaukums ir “Pāvests Latvijā 2018”. Gribu atgādināt, ka arī Mieram tuvu sniedz savu artavu pāvesta vizītes sagatavošanai, katru mēnesi publicējot īpašu materiālu, kurš ir veltīts Svētajam tēvam un par kuru sirsnīgi pateicamies priesterim Andrim Marijai Jerumanim.

Novēlot visiem svētīgu vasaras atpūtu,

priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu decembris 2018