Pirmdiena, 16. jūlijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Maija mēnesis Baznīcas dzīvē

Dievmātes mēnesis
Ir reģioni, kuros gadalaikiem raksturīgās pārmaiņas nemaz nav sajūtamas. Pirms dažiem gadiem nācās apmeklēt Ruandu. Šajā mazajā, bet skaistajā Āfrikas valstī ar dramatisku vēsturi ir nemitīga vasara, pat dienas un nakts attiecības ir tādas pašas visa gada garumā, mainās tikai nokrišņu daudzums. Mums ir privilēģija pie­dzīvot četrus pilnvērtīgus gadalaikus, katram no tiem ir savi izaicinājumi, taču katram piemīt savs īpašais skaistums. Viedokļi dalās, taču daudzu līdzpilsoņu skatījumā maijs ir skaistākais gada mēnesis. Varbūt tieši tādēļ katoliskajā tradīcijā maijs jau izsenis ir veltīts Kristus Mātei, jo viņas personības skaistums un nozīme Baznīcas dzīvē nav salīdzināmi ne ar ko un ne ar vienu. Slaveni ir tā sauktie maija dievkalpojumi, kuri gadsimtiem ilgi pulcina ticīgos uz lūgšanu īpašā sadraudzībā ar Jaunavu Mariju. Latvijā šī tradīcija sevišķi noturīga ir bijusi Latgalē, katoliskākajā mūsu zemes novadā, kur kādreiz šie lūgšanu brīži ir kalpojuši par sava veida rekolekcijām, mobilizējot ticīgos ne tikai skaistām dziesmām, bet arī garīgajai cīņai, attīstot konkrētus tikumus un cīnoties ar kārdinājumiem. Patīkami, ka šī tradīcija pamazām atjaunojas. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki, kas piedzīvojuši Dievmātes aizbildniecību, labi apzinās tās spēku. Nebaidīsimies izmantot maija mēneša privilēģiju un izkopt savu personisko garīgo saikni ar Kristus Māti.
Šogad ierastās marioloģiskās tradīcijas papildinās kāds īpašs notikums – pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā. Zīmīgi, ka Svētā tēva vizītes logo nav neviena ar pāvestu saistīta simbola. Toties ir Aglonas Dievmātes tēls un mūsu sanktuārija devīze: Rādi, ka esi Māte! Svarīgākais pāvesta Franciska vizītes notikums būs 24. septembra Svētā Mise Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Tā vien šķiet, ka pāvests brauc pie mums, lai atgādinātu, ka mums ir Māte, uz kuru vienmēr varam paļauties.
Pievienojot savu artavu pāvesta vizītes sagatavošanai, ik mēnesi publicēs materiālu par Svēto tēvu, palīdzot iepazīt katoliskās Baznīcas galvu un saprast viņa apmeklējuma nozīmīgumu mūsu zemei un tautai. Pirmo no ievadrakstiem Pāvestu gaidot lasiet 12. lpp.

Citi svētie
Līdzās Kristus Mātei maija mēnesī mūs sagaida un ar savu dzīvi iedvesmo arī citi svētie. Kā vienmēr maija durvis mums atver svētais Jāzeps, strādnieku aizbildnis, piešķirot 1. maija svētkiem garīgu dimensiju, kā arī vairojot izpratni par darba nozīmi cilvēka svētdarīšanā. Mūsu laikos šo garīgās pilnveidošanās dimensiju vislabāk ir formulējis svētais Hosemarija Eskriva, personālās prelatūras Opus Deidibinātājs, miljoniem cilvēku paverot īpašu svētdarīšanas ceļu, kurš mums vienmēr ir bijis rokas stiepiena attālumā. Gan svētais Jāzeps, gan arī pats Jēzus cienīja vienkārša darba nozīmi, šajā ziņā mums sniedzot labu piemēru.
Maijā godināsim vairākus apustuļus, arī svēto Matīsu, kura vieta apustuļu kopienā ir īpaša. Matīss tika izvēlēts, lai aizvietotu Jūdasu, tādējādi atjaunojot simboliski svarīgo Kristus tuvāko mācekļu skaitu. Atcerēsimies svēto Atanāziju, kurš savu dzīvi un bīskapa kalpojumu veltīja cīņai pret maldu mācībām, kas jau pirmajos gadsimtos plosīja Baznīcu. Pieminēsim arī svēto Ritu, aizbildni neiespējamās situācijās, kā arī daudzus citus
Šogad maijā noslēdzas Lieldienu liturģiskais laiks, svinēsim svarīgus svētkus, kas atgādina Kristus īstenoto mūsu atpestīšanas darbu, – gan Kunga Debeskāpšanas svētkus, gan arī Vasar­svētkus. Deviņas dienas pirms Svētā Gara nosūtīšanas atceres esam aicināti vienot sirdis īpašā novennā. Novennas lūgšanas un apceres tekstus meklējiet šī izdevuma lappusēs.
Mēneša pēdējā svētdienā godināsim Dievu, pārdomājot Vissvētākās Trīsvienības noslēpumu, savukārt pati pēdējā mēneša diena mums ļaus kontemplēt Kristus klātbūtni Euharistijā, svinot Viņa Vissvētās Miesas un Asiņu svētkus.
Sadaļa Mēneša svētaisšomēnes atgādina par kādu īpašu cilvēku – svēto Damjēnu de Vēsteru, flāmu priesteri, kura varoņdarbs 19. gadsimta beigās satricināja visu pasauli. Viņš brīvprātīgi devās uz kādu nomaļu Havaju arhipelāga salu, kurā vardarbīgi tika izmitināti ar lepru slimi cilvēki. Šo Dieva pamesto nostūri, kurā valdīja nāve, izmisums un bezcerība un kurā nebija nekādu likumu, tēvs Damjēns pārvērta par cerības un miera oāzi, kurā nāvei lemtie cilvēki tika stiprināti un sagatavoti cienīgai pārejai uz Mūžību. Pēc vairākiem Molokau salā pavadītajiem gadiem tēvs Damjēns neizbēgami saslima ar toreiz nedziedināmo, briesmīgo slimību un pēc Kristus piemēra atdeva savu dzīvību par viņam uzticētajiem ļaudīm. Par svēto priesteri ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas un uzņemtas filmas, prieks, ka arī mums ir iespēja iedziļināties viņa smagās, taču neapšaubāmi svētīgās dzīves aprakstā.
Savukārt Mēneša liecinieksšomēnes ir gleznotājs Alberts Pauliņš, kuru pamatoti dēvē par Tukuma Van Gogu un pie kura molberta ir piestiprināta zīmīte: Jēzus ir Kungs! Zem šiem vārdiem top visas mākslinieka gleznas, kuras ne viens vien mākslas mīļotājs dēvē par dzīva klasiķa darbiem.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Maijā Svētais tēvs pievērš Baznīcas uzmanību svarīgajai laju misijai: Lai ticīgie laji īsteno savu īpašo misiju, ar savu radošumu stājoties pretī mūs­dienu pasaules izaicinājumiem!
Laju nozīme gan Baznīcas ikdienas dzīvē, gan arī tās evaņģelizācijas misijā šodien nepārprotami pieaug. Turklāt tas nav saistīts ar aicinājumu krīzi dažos reģionos, tajā skaitā Eiropā. Pat ja bīskapu un priesteru misija vienmēr būs Baznīcas dzīves centrā, jo tā ir saistīta ar tās apustulisko dabu, laju nozīme Baznīcā ir tikpat svarīga. Vatikāna II koncils to atgādināja ar īpašu spēku.
Priestera aicinājuma diženumu mums apliecināja tēvs Damjēns, taču neskaitāmi laji ir pie­rādījuši, ka ir spējīgi uz tādu pašu ticības varonību. Spilgts piemērs ir franču žandarmērijas pulkvedis Arno Beltrāms, kurš pavisam nesen, Lielās nedēļas priekšvakarā, risinot ķīlnieku krīzi, brīvprātīgi pieteicās nolikt ieroci un ieņemt kāda upura vietu, pakļaujot sevi islāma terorista patvaļai. Līdzīgi kā savulaik svētais Maksimiliāns Kolbe Aušvicas koncentrācijas nometnē, viņš upurēja savu dzīvību, glābjot līdzcilvēku. Dziļi ticīgs cilvēks un profesionāls karavīrs, pulkvedis Beltrāms ir ne tikai franču tautas varonis, bet arī ticības moceklis, Kristus mīlestības liecinieks.

Novēlot iedvesmām bagātu un garīgi piepildītu
šo gada skaistāko mēnesi,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu jūlijs 2018