Trešdiena, 15. augusts
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Aprīlā mēnesis Baznīcas dzīvē

Lieldienu liturģija un svētku turpinājums
Marts ar savu Gavēņa nopietnību mūs atveda pie Kristus Augšāmcelšanās svētku sliekšņa, ļaujot piedzīvot to rītausmu – Lieldienu vigīliju. Savukārt aprīlis mūs sagaida ar visu Lieldienu godību, jo šajā mēnesī ir tikai viena parasta svētdiena. Visas pārējās kuplina ar Lieldienu noslēpumu saistītas svētku dienas.
Lieldienu liturģija ir tik piesātināta un spēcīga, ka tās svinīgums var savā ziņā pat apmulsināt. Manuprāt, Lieldienu liturģiskais laiks dod iespēju piedzīvot Lieldienu prieku salīdzinoši nepiespiestā atmosfērā, kas palīdz sakārtot domas, apzināt iedvesmas, kuras Dievs ir devis, svētkus svinot, kā arī gluži vienkārši izbaudīt to priecīgo noskaņu. Baznīca neuzliek par pienākumu, taču aicina savus bērnus īpašā veidā lūgties un biežāk būt līdzdalīgiem Svētajā Misē Lieldienu oktāvas jeb pirmās Lieldienu nedēļas laikā. Īpaši svarīga, šķiet, ir Žēlsirdības svētdiena, kura noslēdz galvenās Lieldienu laika pārdomu dienas. Kopš 2000. gada, pateicoties svētajam pāvestam Jānim Pāvilam II, tā mums ļauj saprast vienkāršo, taču dziļo patiesību par to, ka Dievs ir mīlestība. Gadsimtiem ilgi šī svētdiena bija pazīstama kā Baltā svētdiena, jo šajā dienā baznīcas piepildīja baltās drēbēs tērptie jaunkristītie. Jaunais garīgais akcents šīs svētdienas seno nozīmi ne­mazina, gluži otrādi, palīdz mums atcerēties, ka Dieva mīlestība kļūst personīga, tieši pateicoties kristībai. Lieldienu vigīlijas laikā mēs atjaunojam savus kristības solījumus, tādēļ ir vērts Lieldienu periodā pārdomāt, vai esam uzticīgi kristības solījumam savā ikdienas dzīvē, vai esam Dieva mīlestības cienīgi. Daudzas mūsu draudzes un kopienas jau ir uzņēmušas īpašu Dieva žēlsirdības svētbildi un svētās Faustīnes relikvijas. Par šo iniciatīvu varam pateikties Latvijas kapucīnu tēviem, novēlot svētīgu turpinājumu Dieva žēlsirdības svētceļojumam Latvijā.
Kā zināms papildinājums Lieldienu oktāvai šogad ir pārceltie Kunga Pasludināšanas svētki, kurus Baznīca svinēs pirmdien, 9. aprīlī. Pār­domājot Kristus cilvēktapšanas noslēpumu, mēs varam labāk saprast arī Viņa ciešanu, nāves un augšāmcelšanās nozīmi. Dieva Dēls ir gribējis būt mums līdzīgs visā, izņemot grēku (Flp 2, 7). Jēzus ir veidojies savas Mātes miesā, ir piedzimis, ir audzis un izglītojies, baudījis Nācaretes ikdienu, darba cilvēku priekus un bēdas, ir pat pieņēmis nāvi, lai dotu mums drošu cerību, ka arī mēs būsim līdzdalīgi augšāmcelšanās godībā un mūžīgajā dzīvē! Pasludināšanas svētku nozīmi mums palīdzēs saprast priestera komentārs šai svētku dienai. Arī citi komentāri, apceres un lūgšanas, kas apkopotas šajā grāmatiņā, padara Mieram tuvu par uzticamu ceļabiedru garīgās dzīves ceļā, it īpaši Lieldienu laikā.

Aprīļa mēneša svētie
Skaistajā Lieldienu svētku laikā Baznīca svin arī citas piemiņas dienas, godinot Dievu Viņa svētajos. Tā, piemēram, svētais Juris ar savu dzīvi apliecina Dieva bērnu uzvaru pār ļaunuma spēkiem. Vairāki mūsu priesteri var lepoties ar svētā Jura aizbildniecību, tādēļ izmantosim iespēju un par viņiem šajā svētku dienā lūgsimies īpaši. Tāpat aprīlī godināsim svēto Marku, kurš ir uzrakstījis vienu no četriem Evaņģēlijiem, apkopojot tajā apustuļu un it īpaši svētā Pētera atmiņas par Jēzu Kristu. Vēl mūs uzrunās Dievmātes draugs un nenogurstošs Francijas evaņģelizētājs svētais Luī Marija Griņons no Monforas, kura garīgās dzīves pamatā bija tik cieša vienība ar Kristus Māti, ka viņu dēvēja par Dievmātes apustuli. Pārlieku liela draudzība ar Dievmāti nav iespējama. Parīzē ir kāda salīdzinoši neliela, taču diecēzei nozīmīga baznīca – Uzvaru Dievmātes bazilika (Basilique Notre Dame des Victoires). Visiem ir zināma Parīzes Dievmātes katedrāle, taču tieši Uzvaru Dievmātes bazilika ir galvenais Parīzes mariāniskais sanktuārijs. To ir apmeklējuši daudzi svētie, piemēram, svētais Jānis Bosko un svētā Terēze no Bērna Jēzus, tās sienas un pat griesti ir burtiski noklāti ar piemiņas plāksnēm, kuras apliecina neskaitāmos brīnumus, kurus Dievs ir īstenojis cilvēku dzīvē ar Jaunavas Marijas aizbildniecību. Taču ne vienmēr viss ir bijis tik spoži. Laika posmā pēc Lielās franču revolūcijas bija dramatiski krities to cilvēku skaits, kuri praktizēja savu ticību. Draudzes panīka. Uzvaru Dievmātes bazilikas prāvests, izmēģinājis visus līdzekļus un evaņģelizācijas instrumentus, galīgā izmisumā nolēma vērsties pie Dievmātes un kādu svētdienu kopā ar tiem nedaudzajiem ticīgajiem, kuri vēl nebija pametuši savu dievnamu, vienkārši, bet no sirds veltīja draudzi Jaunavai Marijai. Nākamajā svētdienā bazilika bija stāvgrūdām pilna! Kopš tā laika tāda tā ir katru svētdienu, arī šodien. Ja neticiet – aizbrauciet uz Parīzi un pārliecinieties paši. Kārtējo reizi piepildījās svētā Bernarda teiktais, ka nekad nekļūdās tas, kurš paļaujas uz Dievmātes aizbildniecības spēku. Šo patiesību savā dzīvē ir bagātīgi apliecinājis arī svētais Luī Marija Griņons no Monforas. Viņa iespaidīgās dzīves apraksts ir pieejams sadaļā Mēneša svētais.
Savukārt sadaļa Mēneša liecinieks dod iespēju iepazīties ar patiesi izcilu personību, Veroniku Pelcis, kuru man ir gods pazīt personīgi, jo viņa nu jau divus gadus ir piederīga Purvciema katoļu kopienai. Veronika ir īstena poliete, savukārt uz Latviju viņu atveda mīlestība burtiskā nozīmē, jo viņas vīrs ir latvietis. Man šķiet, ka Veronika sevī iemieso labāko no mūsdienu Polijas Baznīcas, tādēļ viņas klātbūtne mūsu zemē ir liela Dieva apredzības dāvana. Rekomendēju katram izlasīt Veronikas stāstu, nedaudz tuvāk iepazīstot šo izcilo personību, kā arī viņas brīnišķīgo ģimeni.

Pāvesta lūgšanu nodoms
Pāvesta lūgšanas nodoms aprīlim ir veltīts taisnīgai laicīgo labumu sadales politikai: Lai pasaules ekonomikas teorētiķi un praktiķi rod drosmi izvairīties no diskriminējošas ekonomikas, tādējādi paverot tai jaunus attīstības ceļus! Diskriminējoša, jeb “izslēdzoša” ekonomika ir tāda pieeja laicī­gajiem labumiem, kura automātiski no tās izslēdz visnabadzīgākos sabiedrības locekļus. Citiem vārdiem, īstenojot šādu politiku, arvien pieaug plaisa starp trūcīgajiem un bagātajiem. Tā ir problēma daudzās, pat šķietami attīstītās pasaules valstīs, arī mūsu zemē. Būtībā Svētais tēvs nepasludina neko jaunu, viņš pauž to, par ko jau gadsimtu garumā runā un atgādina Baznīcas sociālā mācība. Taisnīgums un tuvākmīlestība ir pamats ne tikai garīgo, bet arī laicīgo problēmu risināšanai. Ar savu lūgšanu esam aicināti atbalstīt pāvestu Francisku viņa cīņā par sociālo taisnīgumu, kas ir balstīta Evaņģēlija principos.

Novēlot visiem Mieram tuvu lasītājiem skaistu Lieldienu laiku
un pavasara sākumu,
priesteris Edgars Cakuls


Mieram tuvu augusts 2018