Trešdiena, 17. oktobris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Marta mēnesis Baznīcas dzīvē

Svētīgais Gavēņa laiks
Neraugoties uz to, ka Pelnu trešdienu sagaidījām un pāris Gavēņa svētdienas nosvinējām jau februārī, marta mēnesim pienākas privilēģija aizvest mūs burtiski līdz pašam Lieldienu svētku priekšvakaram. Iespējams, varam pirmās, februārī aizvadītās Gavēņa nedēļas uzskatīt par sava veida adaptācijas periodu, savukārt marts varētu būt veltīts tam, lai vēl pilnīgāk izbaudītu šo svētīgo laiku un garīgi sagatavotos augšāmcelšanās priekam.
Lai arī Gavēnis daudziem vispirms saistās ar atteikšanos un savu leģitīmo vēlmju ierobežošanu, nedrīkstam aizmirst, ka tie ir tikai līdzekļi, lai panāktu dziļāku vienotību ar Dievu caur Jēzu Kristu.
Vienkārša un dziļa ticības patiesība saka – Dievs ir Mīlestība. Tas nozīmē, ka Gavēnis pareizi tiks īstenots tad, ja patiešām būsim auguši mīlestībā pret Dievu un tuvāko. Šim mērķim ir jāpakārto gan lūgšanas, gan askēzes dzīve, jo tikai tad mūsu Gavēnis būs izdevies. Svētīgajās četrdesmit dienās būtu svarīgi atrast laiku gan lūgšanai, gan arī tam, lai biežāk, ne tikai svētdienās, piedalītos Svētajā Misē. Ļoti ieteicami būtu arī padomāt par dziļu, labi sa­gatavotu grēksūdzi.
Šķiet, svētais Akvīnas Toms bija tas, kurš teica, ka, lai augtu tuvākmīlestībā, ir jāvingrinās žēl­sirdības darbos. Lielais gavēnis tradicionāli ir kalpojis kā pamudinājums vairāk palīdzēt citiem. Pēdējos gados mūsu sabiedrībā ir sevišķi daudz grūtdieņu, turklāt materiālā nabadzība ir tikai ārēji redzamā problēma. Daudz lielāka sāpe ir gara izmisums un bezcerība. Reizēm nav vajadzīgs nekas daudz, lai palīdzētu un stiprinātu grūtā brīdī, tāpēc nevilcināsimies izmantot šādu iespēju, lai mūsu alga Debesīs būtu liela.

Dzīvot Gavēni
kopā ar ticības lieciniekiem
Mēdz teikt, ka vārdi māca, savukārt piemēri aizrauj. Marta mēnesī vairāku svēto godināšana Baznīcas liturģijā šogad izpaliek, jo viņu piemiņas dienas aizvieto svētdienas vai Lieldienu Triduums. Pat Kunga Pasludināšanas svētki šogad liturģiski tiks svinēti jau pēc Lieldienu oktāvas, jo 25. martā šogad ir svinama Palmu svētdiena. Un tomēr visi svētie, par kuriem marta mēnesī Baznīca mums atgādina, ir labi ceļabiedri Gavēņa laikam, jo viņu svētuma pamatā ir tieši Lieldienu noslēpums, kuru gatavojamies svinēt.
Viens no spilgtākajiem ticības un paļāvības piemēriem, protams, ir svētais Jāzeps, kuru godinām 19. martā. Šī dižā svētā nozīmi Baznīcas dzīvē šogad komentējis priesteris Ronalds Melkers. Atzīšos, viņa pārdomas šoreiz ir tik neparasti uzrunājošas, ka man radās vēlme viņa komentāru izdrukāt, ierāmēt un vismaz uz īsu brīdi pielikt pie sienas. Negribu laupīt intrigu un aicinu lasītājus pašiem iedziļināties Cēsu katoļu saimes gana meditācijā par īstenu vīrišķību. Turklāt jūs uzzināsiet, cik efektīvi var izmantot grāmatiņu Mieram tuvu pirms gulētiešanas.
Arī citu mūsu godājamo priesteru pārdomas ir skaistas un garīgi piepildītas. Turklāt jāņem vērā, ka viņi tās ir rakstījuši vēl krietni pirms Gavēņa sākuma, līdz ar to mūsu dēļ kļūstot par askēzes pionieriem šī jēdziena sākotnējā nozīmē.
Sadaļa Mēneša svētais mums prezentē kādu 19. un 20. gadsimtu mijas poļu jaunkundzi – šķiet, tas varētu būt visai piemērots vārds, lai raksturotu svētīgo Anielu Selavu, kuras dzīves stāstu lasot, šķita, ka tas ir daudzu dažādu laikmetu sieviešu pieredzes apvienojums vienas personas dzīves gājumā. Viņa bija kalpone, kura tika beatificēta Krakovā, vienlaicīgi Baznīcai kanonizējot karalieni Jadvigu. Par nejaušu sakritību to nevar saukt, jo Anielas personībai piemita dabisks, dziļā ticībā balstīts smalkums un gara dižciltība, kā arī ārkārtīga sievišķīga elegance.
Savukārt sadaļā Mēneša liecinieks sastapsim Inesi un Arnoldu Slišānus, laulātu pāri, kuri, atbildot Dieva aicinājumam, ir veltījuši savu dzīvi kalpojumam Francijā dibinātajā kopienā Chemin Neuf, ar kuru Latvijas sabiedrība jau sen vairs nav jāiepazīstina. Inese un Arnolds ir radikāli mainījuši savu dzīvi un pārcēlušies no Mārupes uz Liepāju, lai dzīvotu kopienas mājā. Viņu izvēle ir ļoti uzrunājoša.

Pāvesta lūgšanu nodoms
marta mēnesim
Ja kāds mēģinātu izveidot pāvesta Franciska psiholoģisko portretu, balstoties uz viņa lūgšanu nodomiem nu jau vairāku gadu garumā, šādam pētniekam vispirms nāktos secināt, ka Svētais tēvs ir visai spontāns savā izvēlē un prioritātēs. Lūgšanu nodomi pauž plašu daudzveidību, sākot ar sociāli sāpīgiem jautājumiem un beidzot ar politiskās situācijas aktualitātēm.
Taču šoreiz, iespējams, Gavēņa noskaņas dēļ pāvesta lūgšanas nodoms ir veltīts garīgajai dzīvei: “Lai visa Baznīca atzīst formācijas nepieciešamību garīgās izvērtēšanas jomā, gan personiskajā, gan arī kopienu līmenī!”
Manuprāt, Svētais tēvs mūs aicina veltīt vairāk laika klusām iekšējām pārdomām gan attiecībā uz savu garīgo dzīvi, gan arī attiecībā uz dažādiem garīgiem strāvojumiem Baznīcā, kuri bieži vien sevi piesaka visai skaļi un pat agresīvi, līdz ar to mēs varam apjukt gan individuālajās izvēlēs, gan arī dažādu harizmu un garīgumu izvērtēšanā.

Ļausim Svētajam Garam mūs uzrunāt sirds iekšējā klusumā, lai mēs atrodam īsteni savu vietu Baznīcas dzīvē jo lielākam kristiešu saimes kopējam labumam!

Novēlot visiem
svētīgu Lielā gavēņa noslēgumu
un daudz prieka, gatavojoties Kristus
augšāmcelšanās svētkiem,

priesteris Edgars Cakuls


Mieram tuvu oktobris 2018