Pirmdiena, 18. decembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Decembra mēnesis Baznīcā

Advents – iekšējā klusuma laiks
Adventa vainaga četras liesmas diskrēti, taču pārliecinoši atgādina par Kristus Dzimšanas svētku tuvošanos. Šis skaistais simbols nav tikai atgādinājums vien, bet arī aicinājums katram kristietim sagatavoties Ziemassvētkiem, pārdomājot Dieva Dēla cilvēktapšanas noslēpumu un ļaujot Kristum piedzimt savā sirdī arvien vairāk. Šogad Latvijas katoļiem pirmo reizi ir iespēja izrotāt savus Adventa vainagus ar īpašām Caritas svecēm, kuras varam iegādāties savās draudzēs labdarības akcijas ietvaros, atbalstot žēlsirdības darbu mūsu diecēzēs. Tā ir iespēja vairot tuvākmīlestību, kas ir labākā dāvana Bērnam Jēzum.
Šogad skaistajam Adventa laikam kalendārs, šķiet, ir atņēmis veselu nedēļu, jo ceturto, pēdējo Adventa sveci iedegsim pašā Ziemassvētku priekšvakarā. Varbūt salīdzinoši īsais Adventa periods var mums dot vēl papildu motivāciju labi izmantot katru tā dienu, lai pienācīgi sagatavotos Kristus Dzimšanas svētkiem. Cik pilnvērtīgi tas izdosies, ir atkarīgs no mums pašiem.
Tuvojoties Adventam, daudzi jautā, kā būtu pareizi jāgavē... Baznīca nepieprasa kādu sevišķu askētisma praksi Adventa laikā, izņemot tradicionālo piektdienas atturību un īpašu gatavošanos Ziemassvētku vakaram. Taču šķiet, ka galvenais Adventa izaicinājums ir klusuma meklējumos. Pasaule, kurā dzīvojam, ir kļuvusi ļoti trokšņaina gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar šo bēdīgo realitāti ir jārēķinās, taču tas nenozīmē, ka neko nevaram tajā mainīt. Cilvēki, kuri dzīvo dzelzceļa līniju tuvumā, ar laiku tik ļoti pierod pie vilcienu radītā trokšņa, ka to nemaz nedzird un tas viņiem netraucē. Arī mēs, par spīti pasaules troksnim, esam aicināti saklausīt Dieva balsi, kura mūs uzrunā un aicina uz patiesi skaisto un vērtīgo. Adventa laiks šādam garīgam vingrinājumam ir īpaši piemērots.

Kristus dzimšanas svinības
sadraudzībā ar svētajiem
Arī šogad neaizmirsīsim to, ka Ziemassvētki nav viena vakara vai vienas dienas notikums. Protams, svētku vigīlija un 25. decembris ir aug­stākais Kristus Dzimšanas svinību pieredzes brīdis, taču vēl ir visa Ziemassvētku oktāva, kuras katrai dienai Baznīca ir paredzējusi īpašu garīgu akcentu, pieminot svēto apustuli Jāni, svētos ne­vainīgos bērniņus, ticības lieciniekus svēto Stefanu un svēto Tomu Beketu. Vissvētākā Jaunava Marija un svētais Jāzeps ir labākie ceļabiedri Jēzus draugiem. To īpaši akcentē Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki, kurus svinēsim 8. decembrī, tātad pašā Adventa sākumā, kā arī Svētās Ģimenes svētdiena, kuru šogad svinēsim gada izskaņā.
Īpašai Ziemassvētku noskaņas pieredzei grūti iedomāties vēl vairāk piemērotu svēto kā svētais Nikolajs, ar kuru varēsiet padziļināti iepazīties sadaļā Mēneša svētais. Par šo bīskapu no pašiem Baznīcas vēstures pirmsākumiem ir saglabājusies visgaišākā piemiņa kristiešu kolektīvajā atmiņā. Rietumos viņš ir bērnu, it sevišķi skolēnu aizbildnis, tieši viņš ir prototips slavenajam Santaklausam. Arī Austrumu tradīcijā svēto bīskapu pazīst, mīl un godina, iespējams, vēl vairāk nekā pie mums. Skaists notikums starpkonfesionālajā dialogā šogad bija pāvesta lēmums nosūtīt svētā Nikolaja relikvijas no Bari sanktuārija Itālijā uz Krieviju, kur tās tika godinātas vairāku mēnešu garumā. Negribu atkārtot to, ko lasītāji par svēto Nikolaju uzzinās paši, lasot viņa īsās, bet varonīgās dzīves aprakstu šā izdevuma noslēdzošajā rubrikā, – no sirds aicinu ar to iepazīties!
Savukārt sadaļa Mēneša liecinieks mums pastāstīs par Ojāru Jansonu – profesionālu fotogrāfu un agapes cilvēku, kurš par savu garīgo patvērumu ir izvēlējies Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzi.

Pāvesta lūgšanu nodoms gada izskaņā
Gada izskaņā pāvests mūs aicina pievērsties tiem, kuru dzīve tuvojas norietam, proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem: “Lai cilvēki gados, pateicoties savu ģimeņu atbalstam, līdzdarbojas ticības tālāknodošanā un jauno paaudžu audzināšanā, izmantojot savu gudrību un pieredzi.” Šie vārdi liek atcerēties tos vēl pavisam nesenos laikus, kad ģimenēs dzīvoja vairāku paaudžu cilvēki, sav­­starpēji cits citu atbalstot un garīgi bagātinot. Postmodernisma laikmeta sabiedrība savā egoistiskajā iedomībā, šķiet, tā īsti nevēlas pieņemt ne bērnus, ne arī vecus cilvēkus. Tā ir liela kļūda un liels apdraudējums nākamībai, tādēļ Svētā tēva aicinājums ir ļoti aktuāls.
Neaizmirsīsim, ka arī pats Francisks nav gluži jaunietis. Viņš sāka savu pontifikātu 76 gadu vecumā, un šobrīd viņam jau ir 80 dzīves gadi. Kādā intervijā mūsu pašreizējam pāvestam jautāja, vai viņu nemulsina tas, ka pāvests-eremīts Benedikts XVI, kuram toreiz bija 85 gadi, joprojām dzīvo Vatikānā. Uz to pāvests Francisks ar smaidu atbildēja, ka ir labi, ja ģimenē ir arī vectēvs… Šī pozitīvā attieksme atgādina, ka vecums ir tikai skaitlis un katru cilvēka dzīves posmu raksturo īpašas vērtības, ar kurām esam aicināti dalīties. Izmantosim svētku dienas, lai apciemotu, apdāvinātu vai arī kā citādi iepriecinātu mūsu seniorus, un, protams, kopā ar pāvestu lūgsimies par viņiem!

Novēlot svētīgu Adventa laiku
un priecīgus, gaišus Ziemassvētkus,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu decembris 2017