Svētdiena, 19. novembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Septembra mēnesis Baznīcā

Ticības ceļš kā dzīves skola Kristus vadībā
Vai mēs to gribam vai ne, septembris katram liek justies nedaudz akadēmiskākam. Pēc garajām vasaras brīvdienām, kuru laikā, šķiet, visas zinības jau ir aizmirstas, skolās sākas kārtējais mācību gads, arī daudzās Latvijas augstskolas no jauna pulcina studentus. Zīmīgi, ka Zinību dienā, jaunā mācību gada sākumā, Baznīcas liturģijā mūsu pārdomām ir izvēlēts svētā Mateja evaņģēlija 25. nodaļas sākums, proti, līdzība par “gudrajām jaunavām”. Tas gluži neviļus liek aizdomāties par to, kas tad ir īstā gudrība. Vai tās ir zināšanas un prasmes? Gan vienu, gan otru kompetenci var attīstīt salīdzinoši viegli. Mūsdienās, lielā mērā pateicoties interneta resursiem, ir zināmi un pieejami informācijas avoti, kā arī dažādas metodikas. Taču gudrību, it īpaši garīgo gudrību jeb tā saukto “sirds gudrību” iegūt nav nemaz tik viegli. Tā ir liela Dieva dāvana, kuru varam kopt un vairot tikai ar Viņa palīdzību. Neaizmirsīsim, ka nu jau vairāku gadsimtu garumā katoļi visā pasaulē godina Jēzus Sirdi, dievišķās mīlestības un gudrības sēdekli.

Jūlija beigās mūsu galvaspilsētu apmeklēja slavenā fankroka grupa no ASV Red Hot Chili Peppers, sniedzot vienreizēju koncertu Lucavsalā. Vienā no šīs grupas dziesmām ir vārdi: “Your heart is stronger then your head” (tava sirds ir stiprāka par tavu galvu). Mūža izglītība ir ne tikai akadēmisks, bet arī garīgs jēdziens. Līdzīgi kā apustuļi un citi Jēzus pirmie mācekļi, arī mēs tiekam aicināti iet Kristus skolā, tādēļ jaunā mācību gada sākums attiecas arī uz mums un mudina pilnveidoties.


Dievs savos svētajos septembrī
Daudziem mūsu lasītājiem iecienītas ir kļuvušas Mieram tuvu sadaļas Mēneša svētais un Mēneša liecinieks. Katrā no tām mēs varam iepazīt konkrētu, autentisku ticības dzīves pieredzi, kas ir bijusi īstenota vairāk vai mazāk tālā pagātnē un joprojām tiek īstenota šeit un tagad. Manuprāt, šāds salikums, šāda redakcionālā izvēle ir ārkārtīgi veiksmīga.

Septembra numurā mūs uzrunā no ģermāņu kultūras nākusi viduslaiku svētā – Hildegarde no Bingenas, kuru viņas tautietis pāvests Benedikts XVI kanonizēja 2010. gadā. Tāpat kā daudzi mūsdienu kristieši, arī es svēto Hildegardi iepazinu caur viņas radīto mūziku, pavisam nejauši atskaņojot leģendāro skaņdarbu Ordo virtutum, pēc kura noklausīšanās, atzīšos, ilgu laiku paliku, sēžot muti vaļā... Vēlāk es daudz lasīju par šo unikālo personību, katrreiz atklājot kaut ko jaunu. Viņa ir bijusi tik daudzpusīga, tik ļoti Dieva apdāvināta, vienlaikus stipra un pazemīga. Minēšu kaut vai to, ka pirmās mistiskās vīzijas Hildegarde saņēma jau aptuveni trīs gadu vecumā, taču sāka par tām runāt un rakstīt tikai tad, kad viņai jau bija četrdesmit divi gadi. Gribētos pārstāstīt teju vai visu, kas iekļauts svētās Hildegardes dzīves aprakstā, taču ļaušu lasītājiem pašiem iepazīt šo unikālo 12. gadsimta personību, kuras vēstījuma vērtība, šķiet, nevis mazinās, bet gan kļūst arvien aktuālāka. Kristieši vienmēr un visur ir kopuši un attīstījuši pozitīvās cilvēciskās vērtības. Kristīgās ticības ietekmē ir veidojusies Eiropas civilizācija un kultūra, turklāt tas nav noticis pats no sevis, bet gan pateicoties gudriem un darbīgiem cilvēkiem, kas ar Dieva žēlastības atbalstu ir centušies iepazīt radītās pasaules likumus, darot to arvien labāku un skaistāku Viņa godam. Svētā Hildegarde tam ir spilgts piemērs. No sirds priecājos, ka arī viņa ir piebiedrojusies mūsu Cilvēkiem kalnā!

Savukārt Mēneša liecinieks šomēnes ir nesen ordinētais pastāvīgais diakons Dainis Stikuts. Pastāvīgā diakona kalpojums mūsu zemē ir pazīstams diezgan sen, it īpaši tiem, kas ir draugos ar Rīgas Sv. Jēkaba katedrāli. Taču Dainis ir ievērojams ar to, ka, būdams pastāvīgais diakons, viņš ir ģimenes cilvēks, labs vīrs savai sievai un tētis pieciem dēliem.

Pazīstot Daini jau sen, vēlos paust prieku par viņa izvēli atbildēt Dieva aicinājumam un īstenot Baznīcai tik ļoti vajadzīgo diakonāta harizmu, kas visiem atgādina par to, cik svarīgi ir kalpot līdzcilvēkam kā pašam Kristum. Aicinu izlasīt pastāvīgā diakona Daiņa Stikuta liecību, kura atspoguļo ne tikai viņa paša, bet arī viņa ģimenes garīgo ceļu.

Kā vienmēr, tā arī šoreiz mūsu grāmatiņas lappusēs varēsiet iepazīt svētos, kuru piemiņu Baznīca godina septembrī. Nozīmīgs garīgais stiprinājums būs atrodams priesteru komentāros, kuri visi kā viens aktualizē Evaņģēlija vēsti, ļaujot saklausīt Kristus balsi mūsdienu pasaules bieži vien neauglīgajā troksnī.


Pāvesta lūgšanu nodoms
Svētā tēva lūgšanu nodoms septembrim sevī ietver atgādinājumu par misionārā darba nozīmi. Šī izvēle ļauj atcerēties laikus, kad vēl ik mēnesi tika piedāvāti divi pāvesta lūgšanu nodomi. Nepieciešamību veikt misionāro darbību pāvests Francisks formulē kā katras draudzes vienu no svarīgākajiem uzdevumiem: “Lūgsimies par mūsu draudzēm, lai, misijas gara iedvesmotas, tās kļūst par ticības tālāknodošanas un tuvākmīlestības liecības vietām!”

Izlasot šo lūgšanu nodomu, atcerējos kādu interviju, kuru pāvests Francisks sniedza sava pontifikāta sākumā. Toreiz viņam vaicāja, cik, pēc viņa domām, mūsdienu katoļu Baznīca ir stipra un ietekmīga. No Argentīnas nākušais pāvests, ne mirkli nevilcinoties, atbildēja, ka Baznīca visos laikos ir tik stipra, cik stipras ir tās draudzes, tādējādi liekot akcentu uz pašu elementārāko un šķietami nenozīmīgāko Baznīcas hierarhiskās struktūras elementu. Ar šo izvēli Svētais tēvs atgādina, ka Baznīcas spēks ir atkarīgs no katra kristieša pašatdeves. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai Kristus patiesība, tāda, kādu Viņš to ir atklājis saviem apustuļiem, tiktu pazīta visā pasaulē.

Svētā Elizabete no Trīsvienības savulaik rakstīja: “Dievs tevi mīl šodien tā, kā Viņš tevi mīlēja vakar un kā Viņš tevi mīlēs rīt!” Un viņa piebilst: “Dievs vēlas tikt mīlēts ar tavu starpniecību!” Dievs grib nākt pie cilvēces caur cilvēku, caur personībām. No sirds uz sirdi. Ja mūsu apustuliskās dedzības pamatā ir šī patiesība, mēs radikāli norobežojamies no bezatbildīga prozelītisma, kuru praktizē daudzās sektas. Mūsu uzdevums ir nevis “piesaistīt adeptus” savai Baznīcai, bet gan pazemīgi, toties ar drosmi censties paust Kristus mīlestību citiem, kā to darīja svētā Hildegarde no Bingenas un daudzi citi.

Novēlot svētīgu rudens sākumu
visiem “Mieram tuvu” lasītājiem,
it īpaši skolēniem, studentiem,
skolotājiem un pasniedzējiem,
priesteris Edgars Cakuls



Mieram tuvu novembris 2017