Trešdiena, 18. oktobris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Jūnija mēnesis Baznīcā

Baznīcas liturģiskā dzīve
Šogad jūnija sākumā mēs piedzīvojam Lieldienu liturģiskā laika noslēgumu, svinot Vasarsvētkus, kad pieminam Baznīcai tik svarīgo notikumu – Dieva Svētā Gara nosūtīšanu. Šajā dienā diecēžu katedrālēs parasti tiek piešķirts Iestiprināšanas sakraments, caur kuru Svētais Gars kļūst katra kristieša īpašs draugs un ceļabiedrs visas dzīves garumā, talantu un iedvesmu avots. Tie ir svētki visai Baznīcai un katram kristietim, it sevišķi mūsu bīskapiem, ar kuru starpniecību Rietumu Baznīcā gadsimtu garumā Iestiprināšanas sakraments tiek dāvāts. Zīmīgi, ka tieši jūnijā divi cienījami mūsu Baznīcas bīskapi, V. Em. Kardināls Jānis Pujats un V. E. Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis atceras savas konsekrācijas gadadienu. Tā ir iespēja īpaši lūgties par mūsu bīskapiem, kā arī pateikties par Svētā Gara dāvanu.

Būtiskākā dievišķās atklāsmes patiesība, bez kuras nav iedomājama mūsu ticība, ir patiesība par Dieva iekšējo dzīvi Vissvētās Trīsvienības nedalāmajā vienotībā. Šos svētkus – Vissvētās Trīsvienības dienu – svinam nedēļu pēc Svētā Gara nosūtīšanas atceres, šogad – 11. jūnijā. Trīsvienības noslēpums mūs ieved Dieva esamības dziļākajā izpratnē, atbruņojot mūsu prātu, taču atverot mūs ticībai.

Jūnijs ir arī svarīgu kristoloģisku svētku mēnesis, jo dažas dienas pēc Vissvētās Trīsvienības svētkiem 15. jūnijā Baznīca mūs aicinās būt līdzdalīgiem Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos, kas ir obligāti svinama diena. Atziņa par to, ka tieši Euharistija veido Baznīcu, būdama tās avots un garīgās dzīves virsotne, ir ļoti sena un vienmēr svarīga. Atcerēsimies, ka šie svētki radās laikā, kad dažādas maldu mācības pakļāva šaubām Kristus reālo klātesamību Euharistijā, tāpēc nebaidīsimies uzticēt Dievam savu ticību šim Noslēpumam, lūdzot Viņa stiprinājumu un atbalstu. Šajos svētkos vai arī tiem tuvākajā svētdienā parasti notiek arī euharistiskā procesija ar četriem Evaņģēlija lasījumiem. Par piedalīšanos šajā procesijā Baznīca ir noteikusi ticīgajiem pilnas atlaidas.

Vēl viens svarīgs liturģisks notikums jūnija mēnesī ir Vissvētās Jēzus Sirds svētki, kurus vienmēr svinam piektdienā, un šogad tas notiks 23. jūnijā. Šie svētki Baznīcas dzīvē ir ienākuši relatīvi nesen, taču Dieva tautā ir kļuvuši ļoti iecienīti. Arī mūsu zemē Jēzus Sirds devocijai ir liela nozīme. Tā atgādina seno patiesību par to, ka Dievs ir Mīlestība, kura vispilnīgāk izpaužas Jēzus Kristus personā. Dievam ir cilvēka sirds – tā Viņš dara savu mīlestību saprotamu.

Lieli svētki ir arī svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas atcere 24. jūnijā, vasaras saulgriežos. Jāņu dienas svinēšana ir populārākā latviešu tautas nacionālā tradīcija, taču mūsu, kristiešu, uzdevums būtu atcerēties un popularizēt arī šo svētku garīgo raksturu, galvenokārt ar personisko piemēru, svinot tos kristieša cienīgā veidā. Ņemot vērā to, ka Jēzus Sirds svētkos, 23. jūnijā, nav saistoša tradicionālā atturēšanās no gaļas ēdieniem, tas varētu atbrīvot daudzu dievbijīgu katoļu sirdsapziņu, svinot Līgo svētkus. Šeit gan derīgi būtu, lai arī ar smaidu, un tomēr pieminēt seno dzīves gudrību: “Ēd ar sātu, dzer ar prātu, dzīvo dzīvi akurātu!”


Dieva svētie jūnija mēnesī
Vēl papildus Baznīcai būtiskajiem svētkiem jūnijā pieminam arī daudzus svētos. Mēnesis aizsākas, godinot 2. gadsimta kristiešu filozofu svēto Justīnu, kurš aizstāvēja kristīgo ticību pret pagāniskās Romas uzbrukumiem un absurdajām apsūdzībām. Drošsirdīgi izvēloties mirt, nevis atteikties no savas ticības, Justīns kopā ar daudziem citiem Romas mocekļiem sniedza visaugstāko liecību par Kristu. Pateicoties viņam, līdz mūsu dienām ir saglabājušās unikālas liecības par Baznīcas dzīvi pirmajos gadsimtos. Tā, piemēram, Katoliskās Baznīcas katehismā, sadaļā par Euharistijas sakramentu, varam atrast 2. gadsimta Svētās Mises aprakstu, kuru mums ir atstājis svētais Justīns. Pārsteidzoši un uzrunājoši šķiet tas, ka Baznīcas galvenā dievkalpojuma liturģiskā struktūra būtiski nav mainījusies līdz pat mūsu dienām! Mēs dzīvojam to pašu ticību, kuru Kristus ir uzticējis apustuļiem un kuru Baznīca ir aicināta sargāt un glabāt līdz pat laiku piepildījumam.

Jūnija liturģisko dzīvi izrotā arī svētā Antonija no Padujas piemiņas diena. Šis “pazaudēto mantu atradējs” vēl daudz lielāku labumu mums var dot, palīdzot no jauna atrast, iespējams, neuzmanīgi “pazaudēto” kristīgās dzīves pamatu.

Tāpat mūs jūnija mēnesī uzrunās kāds cits 2. gadsimta ticības liecinieks, svētais Irenejs, Lionas bīskaps un moceklis. Šis grieķu izcelsmes kristietis savu bīskapa kalpojumu īstenoja multikulturālā vidē, dzīvodams ciešā kontaktā ar pagāniem, kuriem viņš pamazām atklāja Dieva mīlestības noslēpumu. Situācija, kurā darbojās svētais Irenejs, ir līdzīga tiem apstākļiem, kuros ir Baznīca mūsdienu Latvijā. Svētā bīskapa piemērs var kļūt mums par iedvesmas avotu evaņģēliskajai dedzībai, kuras sākums ir dziļā, personiskā ticības vienotībā ar Jēzu Kristu.

Kā pēdējie, taču nebūt ne mazsvarīgākie jūnija mēneša svētki ir jāmin apustuļu Pētera un Pāvila diena 29. jūnijā; ar šiem svētkiem cieši saistīti ir arī Romas Baznīcas pirmmocekļi, kurus atceramies pēdējā jūnija dienā.
Jūnijs ir bagāts ar svēto piemiņas dienām, katram no viņiem ir veltīts neliels apraksts mūsu grāmatiņā. Aicinu pievērst uzmanību arī sadaļai Mēneša svētais, kura atkal mūs iepazīstina ar kārtējo iepriekš vēl ne tik ļoti zināmo zvaigzni pie Baznīcas debesīm – svētīgo Ištvānu Šandoru, saleziāņu brāli no Ungārijas, kurš kā patiesības moceklis atdeva savu dzīvību par Kristu pavisam nesen.


Pāvesta lūgšanas nodoms
Pāvesta lūgšanas nodoms jūnijā ir teju politisks, tajā Svētais tēvs pauž aicinājumu aizliegt ieroču tirdzniecību: “Par tautu vadītājiem, lai viņi pieņem iedarbīgus mērus, lai izbeigtu ieroču tirdzniecību, kuras dēļ cieš tik daudz nevainīgu upuru!”

Pieļauju, ka pāvesta rūpju centrā ir tieši nelegālā ieroču tirdzniecība, kas noziedzīgajā pasaulē ir trešais ienesīgākais “rūpals” uzreiz pēc cilvēktirdzniecības un narkotiku izplatīšanas. Nonākot ļaunu cilvēku rokās, ieroči kļūst par instrumentiem, kas rada tik daudz nelaimju un traģēdiju! Mums ne tikai jālūdzas par garīgām lietām, bet arī jācīnās par sociālo taisnīgumu, par ko mums bieži atgādina no Dienvidamerikas nākušais pāvests Francisks.


Novēlot visiem svētīgu vasaras atpūtu,
ar cieņu,
priesteris Edgars Cakuls

Mieram tuvu oktobris 2017