Ceturtdiena, 9. aprīlis
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ivadvārdi

Es atzīstos visvarenajam Dievam un jums, brāļi un māsas, ka es negaidīju Gavēņa laiku. Es atzīstos, ka man ir bail no tās nesaderības, kas valda starp sirds lielajām ilgām pēc tā, kā vajadzētu būt, un starp ikdienas dzīves realitāti, kurā no visa šī skaistuma izdodas tik nedaudz...

Es atzīstos, ka man ir vieglāk Dievu pieredzēt smieklos, ne nopūtās, sātā, ne izsalkumā, draudzībā, ne vientulībā. Tajā, kas ir, nevis tajā, kā trūkst. Bet varbūt man tā tikai šķiet? Tieši tās asaras, ko Dievs ļauj izraudāt, Viņa klātbūtni piedzīvojot un arī atzīstot attālināšanos no Viņa mīlestības, taču veldzē tik dziļi, ne ar ko nesalīdzināmi dziļi...

Jā, es zinu, ka, mirdams lielās mokās un pamestībā, mans Dievs tika nodots un Viņa mīlestība atraidīta. Jā, es zinu, ka caur Dieva nāvi pie krusta tika gūta cilvēka dzīvības uzvara, es zinu, cik Kristus upuris ir neizsakāmi cildens, liels un skaists, tieši tāpēc, ka to nesa nevainīgais, Viņš, kurš mīl vispilnīgāk, mīl vienmēr, mīl pirmais un pēdējais.

Kristu, to zinādama, es gribu Tev pasniegt savus Gavēņa laika upurus; nē, upurīšus, ar Tavu upuri salīdzinot. Ar šīm mazajām dāvaniņām, ar šiem mazajiem uzmanības apliecinājumiem es gribu Tev sacīt – Kristu, mans Dievs, kurš mani izvēlējies, Kristu, mans Dievs, kuru es esmu izvēlējusies, es apzinos Tavu upuri un pateicos par to; es pateicībā pamanu Tavas rūpes, es pamanu Tavu žēlsirdību un Tavu mīlestību, un tās man ir vissvarīgākās.

Es gribu to spēt, mans Kristu, es gribu spēt Tev savus mazos Gavēņa upurīšus dāvināt. Turklāt es gribu to spēt priecīgi. Es gribu spēt steigties pie Tava krusta. Likt zem Tavām kājām gandarīšanas, atteikšanās, kalpošanas, pazemības, dāsnuma un tuvākmīlestības veltes. Es gribu to gribēt, ar savu Dieva doto brīvo gribu izvēlēties.
Dod man savu spēku manā vājumā – lai es tajā to spēju!

Aija Balode

Mieram tuvu aprīlis 20120