Sestdiena, 22. februāris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Mierini manu laiku! Lai es pagūstu satikt Tevi kā Bērnu, pazīt kā Cilvēku, mīlēt kā Dievu. Skumt Tev līdzi kā Cietējam, kā Tam, kura mīlestību noraidīja, – bet to vēl ne. Vēl spēcini mani, vēl gatavo Gavēņa laikam, vēl mierini mani, vēl mierini manu laiku.
Dari to mierīgu un lielu, kāds ir mākoņu smagums. Mierīgu un pamatīgu, kāds ir jūras plašums un spēks.
Mierini manu laiku, kārto to! Vairo tos brīžus, kuros esmu ar Tevi un zinu: Dievs ir ar mani. Man, manis dēļ, manam labumam, mūžīgam, skaistam un mierpilnam. Piešķir šiem brīžiem savu svētumu. Dāvā tiem cēlumu un Debesu nojausmu. Un prieku, kas liek smieties! Vienkārši tāpēc, ka ir labi. Jo ir smagi mākoņi virs galvas, ir plaša un spēkpilna jūra, un ir neizsakāmi liels un neizsakāmi labs Dievs. Viņš, kura mīlestība ir vienmēr pirmā, vienmēr patiesāka, vienmēr saudzīgāka.

Solis aiz soļa. Reiz kāda Māte, vārdā Marija, un Jāzeps, viņas laulātais draugs, nesa savu Bērnu Dieva priekšā – svētsvinīgi spēra soli aiz soļa. Iespējams, viņi līdz galam nesaprata, vien nojauta, cik liels svētums viņu rokās...
Arī es tāpat – soli aiz soļa. Un, cik liela ir jūra un mākoņu nemainība, tikpat liela arī mana sajūta, ka rokas tukšas. Nē, nesaprotu vis, cik liels svētums ir arī mana dzīve kopā ar Dievu, kas tapis cilvēks. Ar Viņu, kurš arī manā sirdī, arī manā dzīvē grib tikt Tēvam par upuri veltīts.
Solis aiz soļa. Uzlūko, Kungs, kā reiz Tu visu izsacīji un uzlūkodams atzini par labu esam. Atzīsti tāpat par labiem manus soļus, manu jūru un manus mākoņus, un manu svēto sirds veltījumu Dievam – Viņu pašu es pateicībā ceļu pretī Debesīm. Cilvēktapušo Dēlu pretī Tēvam. Viņa klātbūtni un Viņa saudzīgo mīlestību.
Dievs, es veltīšu Tev to, ka šo Klātbūtnes brīnumu pamanīšu un apbrīnošu biežāk. Dieva Dēls ir manis dēļ, manā lielumā un manā tukšumā. Vien lūdzu – mierini manu laiku, Kungs, lai es to pamanu, lai novērtēju, lai pateicos.

Aija Balod

Mieram tuvu februāris 2020