Otrdiena, 2. jūnijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Mans jaunais gads jau pagriezis vaigu uz gaismas pusi. Jau nāk pavasaris – cik tad vairs ilgi!
Bet vēl ātrāk – steigtin steidzas žēlastības pavasaris. Žēlastības ziediem vienmēr ir plaukšanas laiks.

Žēlastība. Tikai tam, kas šim skaistajam vārdam atbilst, es savā jaunajā gadā ļaušu nākt man līdzi. Dievs, palīdzi atšķirt. Palīdzi pazīt. Palīdzi zināt, izvēlēties, pieķerties un neatlaist to visu, kas ir Tevis dota, Tevis vēlēta žēlastība. Palīdzi saprast, atlaist un atvadīties vēl vecajā gadā – uz nesaredzēšanos – no tā visa, kas žēlastība nav.
Jā, protams, to, kas izskatās pēc dāvanas,  – to es ņemu. Jā, arī to, kas izskan kā asprātīgs joks vai kā smeldzīga dziesma, kurai dungoju vai gluži skaļi saucu līdzi, – ņemu! Skaistos pārsteigumus, negaidītās veiksmes, labsirdību, bezrūpību, dāsnumu, mīļumu un draudzīgumu, lai kādās krāsās, garšās un smaržās tas viss izpaustos,  – līdzi!
Bet arī to, kas manām acīm izskatās pēc zaudējuma, pēc atteikšanās, pēc “mazāk”  – ja arī tā ir žēlastība, kas no Tavām rokām, Dievs, no Tavas Sirds, tad man vajag arī to.
Un Dievs vien zina, kurš no žēlastības ziediem smaržo vissaldāk. Tas, kuru plūc, vai tas, pēc kura ilgojas.

Es ieeju jaunajā gadā kā baltā, tīrā istabā. Es ļaušu Dievam zināt, kas mani gaida. Es ļaušu Viņam izvēlēties, ko man vajag. Jā, protams, man ir jāiet pašai, man ir jādara pašai un arī pašai jāapstājas, man ir jāklausa pašai un arī pašai jāuzdrošinās, bet Dievam lai ir izšķirīgais vārds. Lai mana daļa ir ticēt. Lai mana daļa ir pacietīgi gaidīt. Un sagaidīt. Un saņemt. Lai mana daļa ir lūgt un pateikties, vēl tukšām rokām esot. Zinot, ka būs tieši tā, kā Dieva Sirdī ierakstīts.

Un baltā žēlastības gaisma jau visu apņem; baltie žēlastības ziedi kā smagas, laimīgas kupenas savu pavasari jau sagaidījuši.
Iesim raudzīt, kurš smaržo vissaldāk.

Aija Balode

Mieram tuvu jūnijs 2020