Svētdiena, 15. septembris
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

Ievadvārdi

Tad Sīmanis Pēteris, iekāpis laivā, izvilka krastā tīklu, pilnu ar simt piecdesmit trim lielām zivīm. Un, lai gan zivju bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.
(Jņ 21, 11)

Svētais Ignācijs no Lojolas – un pēc viņa daudzi citi – aicina lasīt Svētos Rakstus, iedomājoties sevi klātesošu konkrētajā epizodē.
Man ļoti patīk Jāņa evaņģēlija 21. nodaļā aprakstītā epizode pie Galilejas ezera. Jēzus ir mācekļiem tik tuvu. Viens no viņiem. Viens no viņiem – nogurušajiem, viņiem, kas strādājuši bez augļiem visu nakti, viņiem, cerību zaudējušajiem. Bet kopā ar Jēzu – viņi top pārsteigti un sātināti. Tīklā ir zivju bagātība, uz oglēm cepas maltīte un sirdī no jauna – cerības bagātība. Neviens neko nejautā, bet “viņi zināja, ka tas ir Kungs”.
Es negribu būt viens no mācekļiem. Es negribu vairs nevienu zvejas nakti bez guvuma aizvadīt. Man par to nav jāpārliecinās – es zinu, ka tādas naktis ir. Es zinu, ka pūles ir veltas bez Dieva svētības. Es negribu tam pierādījumu vēlreiz.
Es arī negribu būt starp tiem, kas zina, bet nesaka. Drīzāk jau svētās Terēzes piemēram sekot. Kad Terēzei jautājuši, kā viņa rīkotos, Debesīs, Kunga priekšā nonākusi, – vai kritīs uz vaiga, vai tikai palocīs ceļus, viņa atbildēja, ka skries pretī Jēzum un metīsies Viņa apskāvienos. Es negribu no Dieva kaunēties, es negribu kautrēties Viņa klātbūtnē – nav nepareizu vārdu, ko manam Dievam sacīt, nav nepareiza veida, kā Viņam tuvoties.
Jā, es gribu saukt par Dieva žēlsirdības lielumu. Bet ne ar vārdiem. Jo ir bijis daudz tukšas vārdošanas, ir daudz skaistu vārdu, kas zaudē spēkpilno nozīmi, mehāniski atkārtoti... Dievs, pasargā mani no tā, ka es apvainotu Tevi ar tukšiem vārdiem. Tad jau labāk paklusēt. Bet es gribētu par Tavu žēlsirdību saukt ar savu dzīvi. Ar laimīgu sirdi, laimīgām acīm, laimīgu dzīvi – jā, šādu dzīves liecību ļauj man skaļi jo skaļi saukt bez vārdiem!
Un tāpēc es izvēlos būt par vienu no daudzajām zivīm. No tām, kas tīklus nepārplēš. No tām, kas nevis zvejnieku tīklā, bet Dieva apredzības tīklā krīt un turpina peldēt Viņa žēlastības ūdeņos. Dievs, es gribu, lai Tu mani satver. Es ļaušos. Vēl vairāk – es Tavus tīklus meklēšu, peldēšu tiem pavisam tuvu.
Satver mani, Dievs. Satver manu gribu, satver manas izvēles, vadi manu ceļu un svētī tos viļņus, pa kuriem man peldēt saskaņā ar Tavu prātu.

Aija Balode

Mieram tuvu septembris 2019