Sestdiena, 26. maijs
Ievadvārdi mēnesim Mēneša dziesma

 


Ievadvārdi


Bet kā ir ar mani?

Ievadvārdos vienai no esejām, kas iekļautas tikko iznākušajā grāmatā Pazemības ceļš, pāvests Francisks stāsta par to, kā priesteru tikšanās laikā ieteicis brāļiem priesteriem pievienot lūgšanai kādu upuri, kādu atteikšanos, proti, “es ierosināju, ka šis upuris varētu būt, piemēram, tas, ka mēs cits par citu nerunātu sliktu”.

Ak, kā šī tik svētīgā lieta varētu papildināt manu Gavēni... Nerunāt sliktu. Nedomāt sliktu. Par savu tuvāko un par savu Dievu. Un par savu sirdi.

Un, gluži kā svētīgajam padomam “nedarīt otram to, ko nevēlies, lai dara tev” kā nākamais solis seko “dari otram to, ko vēlies, lai dara tev”, tā arī slikta nerunāšanai un slikta nedomāšanai es gribu likt izaugt par laba runāšanu un laba domāšanu. Es domāšu, ka ir labi. Es novērtēšu, ka ir labi. Es pateikšu, ka ir labi.

Palīdzi man, Dievs! Palīdzi man, mans Dievs, kas esi labs!

Jau minētās grāmatas priekšvārdā priesteris Andris Marija Jerumanis raksta, ka, lasot par grēku, korupciju un spēju vai nespēju atzīt vainu sevī, nevis meklēt to savā brālī, ikvienam lasītājam neviļus būs sev jāuzdod jautājums – bet kā ir ar mani?

Jā, kā ir ar mani?

Bet, pirms es spontāni atbildu – ai, slikti, slikti ir!, es iekodīšu mēlē un teikšu – mans Dievs, ja vien Tu esi ar mani, viss ir labi. Ja Tu joprojām un vienmēr esi gatavs par mani ciest un augšāmcelties, viss ir labi. Man ir spēks slikto ieraudzīt un uzveikt. Pats labais Dievs cīnās par labo manī. Viņš ir ar mani, es esmu ar Viņu, un tāpēc ir labi.


Aija Balode

Mieram tuvu maijs 2018