Svētdiena, 27. maijs
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Priestera komentārs
Klausies Dieva Vārdu

Reiz itāliešu tulkotājs un rakstnieks Džovanni Guaita, kurš vēlāk tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri, jautāja toreizējam visas Armēnijas katolikosam Gareginam I: “Kristiešiem Dievs ir viens trijās Personās. Trīsvienībā katra hipostāze, katra dievišķā Persona, dzīvo pati par sevi tikai tādā mērā, kādā tā sevi atdod otram. Sevis atdošana un citu hipostāžu pieņemšana, tas, ko saucam par perikorēzi, savstarpēju iemājošanu, nemaina katras Personas identitāti. Šīs pilnīgās Tēva, Dēla un Svētā Gara sevis atdošanas dēļ mēs ticam, ka Dievs ir mīlestība. Vai Jūs piekrītat, ka Trīsvienība var būt sabiedrisko attiecību modelis – starp cil­vēkiem, tautām, kultūrām, konfesijām?”

Lūk, atbilde: “Man Trīsvienība ir cilvēka uzvedības modelis. Dieva vienīgums nenozīmē vienveidību, monolītumu. Vienība mīlestībā pieprasa īpatnības, atšķirības, kas atrodas nevis konfliktā, bet mīlestībā, saziņā vai – izmantojot Jūsu lietoto vārdu – savstarpējā iemājošanā. Vienībā es saskatu skaistuma saknes. Patiešām, skaistums ir vienības parādīšana, tā tiek izteikta atšķirīgu būtību harmonijā. Šādā nozīmē sabiedriskā dzīve ir māksla augstākajā līmenī. Lai gan esam atšķirīgi, mums jādzīvo kopā, sabalsojot savas īpatnības ar piederību vienai tautai vai cilvēcei. Kad līdzsvars starp vienību un atšķirībām tiek izjaukts, rodas vai nu konflikti un haoss, vai diktatūra. Domāju, ka Trīsvienība ir jebkuru patiesu cilvēcisko un sabiedrisko attiecību avots.” (“Cilvēka dzīve – debesu un zemes tikšanās”, 83.–84. lpp.)

Šajās attiecībās jeb relācijās Trīsvienību varētu iztēloties kā lielu pulksteņa mehānismu ar ne­skaitāmiem zobratiem, mūžīgā kustībā, kustības tālāknodošanā, darbībā, ja vien tas nebūtu tik bezpersoniski. Arī grozāmgrābslis jeb fidžetspineris ar savu koncentrisko kustību un vienlaicīgo perifēro kustību atgādina noslēpumaino mīlestības apmaiņu. Atkal – diezgan bezpersoniski, taču tā drīzāk ir shēma, kur katrs centrs ir viena Vissvētās Trīsvienības Persona. Svētais Augustīns, skaidrojot Trīsvienības noslēpumu, runā arī par vairākām cilvēka personības daļām: atmiņu, izziņu un gribu. Paradoksāli, bet arī šīs spējas ir samērā abstraktas un var būt bezpersoniskas. Dažkārt taču mēs kā personu gandrīz neapzināti uztveram pat savu datoru vai telefonu, vai automašīnu – pat dusmojamies uz šiem mehānismiem! Trīsvienība ir skaistums. Attiecību skaistums. Loki un orbītas, Personu ceļi citai pie citas, iemājošana un attālināšanās atgādina debesu ķermeņu kustību. Sekojot zvaigžņu ceļam naksnīgajās debesīs, ieraugām centru un zvaigznājus, kas, acīm nemanot, pārvietojas. Personu attiecības Trīsvienībā arī var salīdzināt ar šādu kustību. Vai ir kādas formulas, pēc kurām mēs varētu aprēķināt to ceļu?

Lietuvā dzimušais franču filozofs Emanuels Levinas sabiedrības struktūru atvasināja no trim pamatpunktiem. Kad pasaulē ierodos es, kad ienāku esamībā, man jāsatiek otrs. Otram es sevi atdodu pilnībā. Esmu bezgalīgi atbildīgs viņa priekšā, nedrīkstu sev neko paturēt. Intersubjektivitātes dinamikā es sevi definēju otra cilvēka skatienā. Viņa acis pieprasa no manis visu. Tāds ir otrais. Bet tad nāk trešais. Varbūt tas ir bērns, kas dzimst mīlestībā. Trešais man pieprasa to pašu, bet tagad esmu spiests sevi sadalīt diviem. Ja visu atdošu vienam, tad otram nekas nepaliks. Un vai tad man pašam nekā nepietrūks? Var jau būt, ka man jābūt kā graudam, kas mirst, lai nestu augļus un dotu jaunu dzīvību. Taču gan otrais, gan trešais dod arī man!

Lūk, Trīsvienības modelis, ja vēlamies to saskatīt. Un to mums stāsta jūdu filozofs. Mums dažkārt vajadzētu ieklausīties, ko jūdaisms saka par Mesiju, arī rabīniskais jūdaisms. Mēs atklātu, cik skaidri Trīsvienības noslēpumu izsaka Mesija, kurš sevi atdod par tautu. Viņš ir ķēniņš, kurš atbrīvo, kurš atnes sabata mieru, sakrālo laiku, kurā ieejot mēs baudām Dieva klātbūtni.

Lai Vissvētās Trīsvienības skaistums mūs iedvesmo! Lai dievišķā sevis dāvāšana mums ļauj mācīties dāvāt sevi citiem un arvien saņemt dāvanas no Dieva – visu dāvanu devēja! Tad arī mēs iekļausimies lielajā kustībā – komūnijā, kopībā, kas savieno ar Vissvēto Trīsvienību.

Priesteris Modris Lācis

Mieram tuvu maijs 2018