Svētdiena, 24. marts
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Priestera komentārs
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no Izceļošanas
grāmatas (Izc 3, 1-8a.13-15)

Tajās dienās Mozus ganīja sava sievastēva – Madiāna priestera Jetro – aitas un, dzīdams ganām­pulku pāri tuksnesim, nonāca pie Dieva kalna Horeba. Un viņam parādījās Kunga eņģelis uguns liesmā no krūma vidus. Un Mozus redzēja, ka krūms dega ugunī, bet nesadega.
Tad Mozus sacīja: “Es iešu un apskatīšu šo lielo parādību, kāpēc krūms nesadeg.” Bet Kungs redzēja, ka viņš iet skatīties, un Dievs sauca viņu no krūma vidus un sacīja: “Mozu, Mozu!” Viņš atbildēja: “Te es esmu.”
Tad Dievs sacīja: “Netuvojies šeit klāt! Novelc sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.”
Un Dievs atkal sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.” Mozus aizsedza savu vaigu, jo neuzdrošinājās uzlūkot Dievu. Kungs viņam sacīja: “Es redzēju savas tautas spaidus Ēģiptē un dzirdēju to kliedzam mocītāju nežēlības dēļ. Un, zinot tās bēdas, esmu nonācis, lai to atbrīvotu no ēģiptiešu rokām un izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kurā plūst piens un medus.”
Bet Mozus sacīja Dievam: “Lūk, es iešu pie Izraēļa dēliem un sacīšu viņiem: “Jūsu tēvu Dievs ir sūtījis mani pie jums.” Bet, ja viņi man pajautās: “Kāds ir Viņa vārds?” – ko lai es atbildu?” Dievs sacīja Mozum: “Es esmu, kas esmu.” Tad vēl piebilda: “Tā tu pateiksi Izraēļa dēliem: “Es esmu” sūtīja mani pie jums.” Un Dievs atkal sacīja Mozum: “Tā tu pateiksi Izraēļa dēliem: “Jahve (Kas ir), jūsu tēvu Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani sūtīja pie jums.” Tas ir mans vārds uz mūžiem un mans sauklis uz paaudžu paaudzēm.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 103 (102)
Refrēns:
Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs.

Teic, mana dvēsele, Kungu,
un viss, kas ir manī, lai teic Viņa svēto vārdu!
Teic, mana dvēsele, Kungu
un neaizmirsti, ko Viņš tev darījis labu! R.

Viņš piedod visas tavas vainas
un dziedē visas tavas vājības.
Viņš izglābj no nāves tavu dzīvību
un apveltī tevi ar žēlastību un žēlsirdību. R.

Kungs ir taisnīgs savos darbos,
visiem apspiestajiem spriež taisnīgu tiesu.
Viņš Mozum darīja zināmus savus ceļus,
Izraēļa dēliem – savus darbus. R.

Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs,
lēnprātīgs un ļoti saudzīgs.
Jo, cik augstu ir debesis pāri zemei,
tik liela ir Viņa žēlsirdība tiem,
kas Viņa bīstas. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās
vēstules korintiešiem (1 Kor 10, 1-6.10-12)
Brāļi, es negribu jūs atstāt neziņā par to, ka mūsu tēvi visi atradās zem mākoņa, visi pārgāja jūru un visi Mozus vārdā tika kristīti gan mākonī, gan jūrā; visi ēda to pašu garīgo barību, un visi dzēra to pašu garīgo dzērienu. Bet dzēra viņi no garīgās klints, kas viņiem sekoja līdzi, un klints bija Kristus. Tomēr daudzi no viņiem nepatika Dievam, un viņi tuksnesī aizgāja bojā. Bet tas viss bija mums kā piemērs, lai mēs nekārotu pēc ļauna, kā viņi to kāroja. Nekurniet, kā daži no viņiem kurnēja, un iznīcinātājs viņus izdeldēja. Bet tas viss viņiem notika kā paredzējums, bet uzrakstīts tika par pamācību mums, kurus aizsniedz laiku beigas. Tāpēc tas, kas domā, ka viņš stāv, lai skatās, ka nepakrīt! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Atgriezieties no grēkiem,
jo Debesu valstība ir tuvu.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 13, 1-9)
Tajā laikā atnāca daži ļaudis un pastāstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. Un Jēzus, atbildot viņiem, sacīja: “Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija no visiem Galilejas ļaudīm lielākie grēcinieki, tāpēc ka viņiem tik daudz bija jācieš? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Vai arī tie astoņpadsmit, kuriem uzgāzās virsū Siloe tornis un viņus nosita, – vai jūs domājat, ka viņi bija lielāki grēcinieki nekā visi citi Jeruzalemes iedzīvotāji? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Tad Viņš pastāstīja šo līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģeskoks, kas bija iestādīts viņa dārzā. Un viņš atnācis meklēja tajā augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja vīnadārza kopējam: “Lūk, jau trīs gadus es eju un meklēju augļus šajā vīģeskokā, un neatrodu. Tāpēc nocērt to! Kāpēc tas vēl lai izsūc zemi?” Bet viņš, atbildot tam, sacīja: “Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus. Varbūt tas turpmāk nesīs augļus; bet, ja ne, tad varēsi to nocirst.””
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu marts 2019