Pirmdiena, 3. augusts
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no pravieša Jeremija
grāmatas (Jer 28, 1-17)
Jūdas ķēniņa Sedecija valdīšanas sākumā, cetur­tajā gadā, piektajā mēnesī Azura dēls Hananijs, pravietis no Gibeonas, uzrunāja mani Kunga namā priesteru un visas tautas priekšā, sacīdams: “Tā saka debespulku Kungs, Izraēļa Dievs: Es salauzīšu Babilonas ķēniņa jūgu. Vēl tikai divi gadi, un Es likšu atnest atpakaļ uz šo vietu visus Kunga nama piederumus, ko no šīs vietas paņēma Nabuhodonozors, Babilonas ķēniņš, un aizveda uz Babilonu. Un Joahima dēlu Jehoniju, Jūdas ķēniņu, un visus Jūdas trimdiniekus, kas ir aizgājuši uz Babilonu, Es at­vedīšu atpakaļ uz šo vietu, saka Kungs, jo Es sa­lauzīšu Babilonas ķēniņa jūgu.”
Tad pravietis Jeremijs uzrunāja pravieti Hananiju priesteru un visas tautas acu priekšā, kuri stāvēja Kunga namā. Un pravietis Jeremijs teica: “Lai notiek! Lai Kungs tā izdara! Lai Kungs piepilda tavus vārdus, ko tu pravietoji, ka piederumi atgrieztos Kunga namā un visi trimdinieki – uz šo vietu! Tomēr paklausies šo vārdu, ko es sacīšu tavām un visas tautas ausīm: pravieši, kas bija pirms manis un pirms tevis, jau kopš sen­seniem laikiem pravietoja pret daudzām zemēm un daudzām tautām par karu, par spaidiem un par mēri. Bet pravietis, kurš sludina mieru, tiks uzskatīts par patiešām Kunga sūtītu pravieti tad, ja viņa vārdi piepildīsies.”
Tad pravietis Hananijs no pravieša Jeremija kakla noņēma jūgu un to salauza. Un Hananijs sacīja visas tautas priekšā: “Tā saka Kungs: tāpat pēc diviem gadiem Es salauzīšu Nabuhodonozora, Babilonas ķēniņa, jūgu, noņemot to no kakla visām tautām.”
Pravietis Jeremijs tad aizgāja savu ceļu. Un pēc tam, kad pravietis Hananijs bija salauzis jūgu uz pravieša Jeremija kakla, Jeremijam atklājās Kunga vārds, kas sacīja: “Ej un pasaki Hananijam – tā saka Kungs: koka jūgu tu salauzi, bet tā vietā sagatavoji dzelzs jūgu. Jo tā saka debespulku Kungs, Izraēļa Dievs: visām šīm tautām Es uzliku kaklā dzelzs jūgu, lai tās kalpotu Babilonas ķēniņam Nabuhodonozoram, un tās viņam kalpos. Tāpat Es viņam pakļāvu arī savvaļas zvērus.”
Un pravietis Jeremijs sacīja pravietim Hananijam: “Klausies, Hananij! Kungs nav tevi sūtījis, bet tu esi licis šai tautai lolot maldīgu cerību. Tāpēc Kungs saka tā: redzi, Es tevi noslaucīšu no zemes virsas. Tu nomirsi šajā gadā, jo tu esi sludinājis neuzticību Kungam.” Un pravietis Hananijs nomira tajā gadā, septītajā mēnesī. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 119 (118)
Refrēns: Kungs, savus likumus man māci!

Novērs no manis maldu ceļu
un savu Likumu žēlīgi man dāvā!
Un neatņem manai mutei patiesības vārdu,
jo es uzticos Taviem spriedumiem. R.

Lai man pievēršas tie, kas Tevis bīstas
un atzīst Tavus priekšrakstus.
Mana sirds lai ir neaptraipīta
Tavu likumu priekšā,
lai es nenonāktu kaunā. R.

Man uzglūn grēcinieki, lai pazudinātu mani,
bet es ņemu vērā Tavas mācības.
No Taviem lēmumiem es neesmu atkāpies,
jo Tu man esi devis Likumu. R.

Alleluja.
Rabbi, Tu esi Dieva Dēls,
Tu esi Izraēļa Ķēniņš.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 14, 22-36)
Pēc tam, kad ļaudis bija paēduši, Jēzus tūlīt lika mācekļiem kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties otrā krastā, kamēr Viņš atlaidīs ļaudis. Un Viņš, atlaidis ļaudis, uzkāpa kalnā vienatnē lūgties.
Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats. Bet laiva jau bija attālinājusies no krasta daudzas stadijas, un to mētāja viļņi, jo bija pretvējš.
Bet ceturtās nakts sardzes laikā Jēzus atnāca pie viņiem pa jūru. Un mācekļi, redzot Viņu staigājam pa jūras virsmu, izbijās, sacīdami: “Tas ir spoks!” Un aiz bailēm viņi sāka kliegt.
Tad Jēzus tūlīt atsaucās, sacīdams viņiem: “Esiet droši! Tas esmu Es. Nebīstieties!” Bet Pēteris, Viņam atbildot, sacīja: “Kungs, ja tas esi Tu, tad liec man iet pie Tevis pa ūdens virsmu!” Un Viņš sacīja: “Nāc!”
Un Pēteris, izkāpis no laivas, staigāja pa ūdens virsmu un devās pie Jēzus. Bet, redzot stipro vēju, viņš nobijās un, sākdams grimt, iesaucās, sacīdams: “Kungs, glāb mani!” Bet Jēzus tūdaļ izstiepa roku un satvēra viņu, tam sacīdams: “Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies!”
Un, kad viņi iekāpa laivā, vējš norima. Bet tie, kas bija laivā, krita Jēzus priekšā, sacīdami: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!”
Pārcēlušies viņi nonāca Ģenezaretes zemē. Un, kad tā novada ļaudis Viņu pazina, tie izsūtīja vēsti pa visu to apgabalu, un pie Viņa nesa visus slimniekus un lūdza Viņu atļaut pieskarties kaut Viņa drēbju vīlei. Un visi, kas pieskārās, kļuva veseli. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu augusts 2020