Ceturtdiena, 19. aprīlis
Rīta lūgšana
Svēto Rakstu lasījumi
Vakara lūgšana
Klausies Dieva Vārdu

Lasījums no Apustuļu
darbiem (Apd 8, 26-40)
Tajās dienās Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ap dienas vidu ej pa ceļu, kas no Jeruzalemes ved uz Gazu! Tas ir tukšs.” Un viņš piecēlies aizgāja.
Un, lūk, kāds etiopietis, etiopiešu ķēniņienes Kandaki galminieks un varasvīrs, kas pārzināja visus viņas krājumus, bija atnācis uz Jeruzalemi pielūgt Dievu un tagad atgriezās un, sēdēdams savos ratos, lasīja pravieti Isaju.
Tad Gars sacīja Filipam: “Pieej klāt un turies blakus šiem ratiem!” Un Filips, pie­steidzies klāt, izdzirdēja viņu lasām pravieti Isaju un sacīja: “Vai tu domā, ka saproti to, ko lasi?” Viņš atbildēja: “Kā gan es to varētu, ja neviens man to nepaskaidro?” Un viņš lūdza Filipu iekāpt ratos un apsēsties viņam līdzās.
Bet Rakstu vieta, kuru viņš lasīja, bija šāda: “Viņš tiek vests kā avs uz nokaušanu. Un kā jērs, kas sava cirpēja priekšā ir bez balss, tā viņš neatver savu muti. Viņa pazemojumā viņam tiek atteikta taisnība. Kas gan pastāstīs par viņa cilti? Jo viņa dzīvība tiek paņemta no zemes.”
Tad galminieks, atbildot Filipam, sacīja: “Es tevi lūdzu: par ko pravietis tā saka? Par sevi vai par kādu citu?” Bet Filips, atdarījis muti un iesākdams no šiem Rakstiem, sludināja viņam Evaņģēliju par Jēzu.
Tā viņi, turpinādami ceļu, nonāca pie ūdens krātuves. Un galminieks sacīja: “Lūk, ūdens! Kas tad man liedz pieņemt Kristību?”
Un viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, iekāpa ūdenī. Un tas viņu nokristīja.
Bet, kad viņi izkāpa no ūdens, Kunga Gars Filipu aizrāva projām, un galminieks viņu vairs neredzēja, bet priecīgs turpināja savu ceļu. Bet Filips atradās Azotā un, staigādams apkārt, sludināja Evaņģēliju visām pilsētām, kamēr nonāca Cēzarejā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 66 (65)
Refrēns: Lai visa zeme slavē savu Dievu!
vai: Alleluja!

Tautas, slavējiet mūsu Dievu
un tālu dzirdamu dariet Viņa slavu!
Viņš mūsu dvēselei dāvāja dzīvību
un mūsu kājām neļāva paklupt. R.
Nāciet, klausieties visi, kas bīstaties Dieva,
un es stāstīšu, kādas lietas Viņš ir darījis
manai dvēselei.
Ar savām lūpām es saucu uz Viņu
un slavēju Viņu ar savu mēli. R.

Dievs uzklausīja un ņēma vērā
manas lūgšanas balsi.
Lai ir slavēts Dievs,
kas neatmeta manu lūgšanu
un neatņēma no manis savu žēlastību. R.

Alleluja.
Es esmu Dzīvā Maize,
kas nākusi no Debesīm.
Kas ēdīs no šīs Maizes, tas dzīvos mūžam.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 44-51)
Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani ir sūtījis, viņu neatved. Un Es viņu uzmodināšu Pastarajā dienā. Praviešos ir rakstīts: “Un visi būs Dieva mācekļi.” Ikviens, kas no Tēva ir dzirdējis un mācījies, nāk pie manis. Tas nenozīmē, ka Tēvu kāds būtu redzējis, – vienīgi Tas, kas ir no Dieva, ir redzējis Tēvu. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīve.
Es esmu Dzīvības Maize. Jūsu tēvi ēda tuksnesī mannu un nomira. Šī ir Maize, kas nāk no Debesīm, lai tas, kas no tās ēdīs, nemirtu.
Es esmu Dzīvā Maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs Maizes, tas dzīvos mūžam. Un Maize, kuru Es došu, ir mana Miesa par dzīvi pasaulei.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mieram tuvu aprīlis 2018